Endometriozes ķirurģiskā ārstēšana

Ķirurģiskai ārstēšanai - endometriozes perēkļu likvidēšanai un saaugumu atdalīšanai - jau sen ir nozīmīga loma endometriozes simptomu ārstēšanā. [1] Vēsturiski, ķirurģiska iejaukšanās tika veikta atvērta tipa operācijās, taču pēdējās desmitagadēs dominē laparoskopiskās operācijas, jo tās pieļauj mazāk pēc-operācijas sāpju, īsāku uzturēšanos slimnīcā, ātrāku atgūšanos un mazākas rētas. [3]

Endometriozes ķirurģiskai ārstēšanai ir vairāki veidi:

  • ekscīzija - endometriozes perēkļi tiek izlobīti, tādā veidā cenšoties neatstāt ķermenī slimības pārpalikumus, kas vēlāk varētu progresēt - ķirurģijā uzskatāma par efektīvāko veidu, jo pēc ekscīzijas tiek pieredzēts mazāks skaits recidīvu;
  • lāzera ablācija un elektrokoagulācija - ar lāzera staru vai elektroenerģijas palīdzību tiek iznīcināti endometriozi saturošie audi, noslēdzot apkārtējos asinsvadus un tā samazinot asiņošanu; šis ārstēšanas veids izņem slimības “redzamo” daļu, taču sakne paliek neskarta.
Ablāciju nerekomendē veikt pacientēm ar dziļo endometriozi, kam ir vairāk piemērota ekscīzija (dažviet dēvēta arī par “zelta standartu” endometriozes ķirurģiskā ārstēšanā). Ķirurģija var tikt izmantota visu veidu endometriozes - vēderplēves, olnīcu endometriomas un dziļās endometriozes - simptomu ārstēšanā, arī jau izvedojušos pēc-operācijas saaugumu atdalīšanai.

Par radikālu ķirurģisku terapiju, kuru var piedāvāt tikai gadījumos, kad sieviete beigusi ģimenes plānošanu, uzskata histerektomiju (dzemdes izņemšanu) ar vai bez abpusējas olnīcu izņemšanas. Olnīcu izņemšanas gadījumā sievietei iestājas tūlītēja un neatgriezeniska menopauze ar no tā izrietošajiem simptomiem. Histerektomija nevar tikt izskatīta kā efektīva ārstēšanas metode pie endometriozes - to var izmantot tikai tad, ja sievieti skārusi arī adenomioze (dzemdes iekšējā slāņa ieaugšana dzemdes muskulī). Arī šādā gadījumā bez histerektomijas nepieciešams veikt endometriozes perēkļu ekscīziju citviet, jo, izņemot dzemdi, bet atstājot endometriozes perēkļus citur, slimības simptomi nebūs izārstēti.

Medikamentozā terapija pirms un pēc operācijas. Mēdz būt gadījumi, kad pacientei tiek ieteikta medikamentoza ārstēšana periodā, kamēr tiek sagaidīta rinda uz operāciju, ar nolūku veicināt perēkļu mazināšanos vai vismaz apstādināt izplatību. Viedokļi par pirmsoperatīvas medikamentozas ārstēšanas efektivitāti svārstās, un tā ir vairāk operējošā ārsta un pacientes kopīga izvēle. No pacientes perspektīvas medikamentu lietošanu pirms operācijas var nozīmēt tikai sāpju kontrolēšanai. [5] Pēc-operācijas medikamentozā ārstēšana un tās nepieciešamība ir atkarīga no katra individuālā gadījuma, un tā, vai sieviete tuvākajā laikā plāno grūtniecību. Par turpmāku ārstēšanas plānu paciente vienojas ar operējošo ārstu.

Diagnozi endometrioze var apstiprināt tikai veicot diagnostisko laparoskopiju. Ja ārsts atklāj endometriozes perēkļus un saaugumus, veicot diagnostisko laparoskopiju, efektīvai sāpju ārstēšanai ir ieteicams saaugumus likvidēt uzreiz – jau diagnostiskās laparoskopijas laikā (nevis ieplānojot vēlāku operāciju). [4] Tāpat ārstiem ar aizdomām par dziļo endometriozi iesaka pacientes nosūtīt pie speciālistiem-endometriozes ekspertiem, kuru rīcībā ir multidisciplināras ārstēšanas iespējas. [3] Multidisciplināra komanda varētu iekļaut ginekologu, proktologu – kolorektālo ķirurgu, urologu, reproduktologu, radiologu un specializācijas māsu. Pētījumi [2] pierāda, ka multidisciplināra pieeja endometriozes (visu veidu endometriozes) ārstēšanā nodrošina kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ārstēšanas taktiku, kas ir ļoti svarīgi pie endometriozes kā slimības ar izteikti individuālām izpausmēm katrai sievietei. Tāpat šāda pieeja palīdz novērst apšaubāmu pieeju ārstniecībā, standartizēt pacienču aprūpi un uzlabot ķirurģiskās ārstēšanas rezultātus

Latvijā ķirurģisku ārstēšanu multidisciplinārā komandā regulāri veic tikai atsevišķi privāti praktizējoši ārsti. Jāņem vērā, ka lielāka endometriozes pakāpe (III-IV) bieži vien, taču ne vienmēr, nozīmē arī lielākas sarežģītības operāciju. Jo sarežģītāka operācija, jo operējošajam personālam vajadzētu būt pieredzējušākam tieši endometriozes ķirurģiskā ārstēšanā. Tāpat operācijas sarežģītības pakāpei pieaugot, pieaug arī ārstēšanās izmaksas, jo laparoskopiskā endometriozes ārstēšanā tiek izmantotas augstas tehnoloģijas.

Lemjot par labu ķirurģiskai endometriozes simptomu ārstēšanai, ir jāizvērtē ieguvumu un risku attiecība, jo, tāpat kā medikamentoza ārstēšana, arī ar šo ārstēšanas metodi iespējams piedzīvot kā vienus, tā otrus, atkarībā no katras pacientes slimības izpausmēm. Laparoskopija parasti tiek veikta vispārējā narkozē, un operācijai ir nepieciešams sagatavoties iepriekš. Tās ilgums ir atkarīgs no endometriozes pakāpes un izplatības ķermenī, un no tā ir atkarīgs arī atlabšanas periods, kas var variēt no vienas dienas līdz nedēļai stacionārā, un ārsta rekomendētam miera periodam mājās.

Jautājumi, ko uzdot ārstam, ja apsver ķirurģiskas ārstēšanas iespēju:

  • Kāda veida operācija man tiks veikta un kādā veidā tiks izņemti endometriozes perēkļi?
  • Kādi ir potenciālie ieguvumi no operācijas manā saslimšanas gadījumā, un kādi ir riski? Kādus orgānus tā skars?
  • Kas plāno piedalīties manā operācijā, un kāda ir operējošā personāla pieredze endometriozes ķirurģijā?
  • Kāda ir paredzamā pēc-operācijas ārstēšana un atlabšana?

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

[1] Dunselman GA, Vermeulen N, Becker C, Calhaz-Jorge C, D'Hooghe T, De Bie B, Heikinheimo O, Horne AW, Kiesel L, Nap A, Prentice A, Saridogan E, Soriano D, Nelen W. ESHRE guideline: management of women with endometriosis. Hum Reprod. 2014 Mar;29(3):400-12. doi: 10.1093/humrep/det457 [2] Ugwumadu L, Chakrabarti R, Williams-Brown E, et al. The role of the multidisciplinary team in the management of deep infiltrating endometriosis. Gynecological Surgery. 2017;14(1):15. doi:10.1186/s10397-017-1018-0 [3] Dunselman GA, Vermeulen N, Becker C, Calhaz-Jorge C, D'Hooghe T, De Bie B, Heikinheimo O, Horne AW, Kiesel L, Nap A, Prentice A, Saridogan E, Soriano D, Nelen W. ESHRE guideline: management of women with endometriosis. Hum Reprod. 2014 Mar;29(3):400-12. doi: 10.1093/humrep/det457 - patient version [4] Jacobson TZ, Duffy JM, Barlow D, Koninckx PR and Garry R. Laparoscopic surgery for pelvic pain associated with endometriosis. Cochrane Database Syst Rev 2009:CD001300 [5] Furness S, Yap C, Farquhar C and Cheong YC. Pre and post-operative medical therapy for endometriosis surgery. Cochrane Database Syst Rev 2004:CD003678. [New search for studies, and content updated (no change to conclusions), published in Issue 1, 2011.]


© 2018 - Latvijas Endometriozes biedrība / Kontaktinformācija: endometrioze.latvija@gmail.com 

Ievērot! Šajā majaslapā iekļautajiem materiāliem, rakstiem un viedokļiem ir informatīvs saturs, tie nevar aizstāt ārsta nozīmētu endometriozes ārstēšanas plānu.

 .