endolatvia.lv - Blogs

Pirms uzticēt ārstam savu ķermeni – pajautā viņam endometriozes definīciju

Fri, 12 Apr 2024 13:11:00 +0000

Var izklausīties skarbi, taču tas ir fakts – visā pasaulē mediji, sabiedrība un arī daļa mediķu gadiem ir izmantojuši (un joprojām turpina izmantot) neprecīzu endometriozes definīciju. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc endometriozes pētniecībā, ārstniecībā un diagnostikā joprojām pieredzam nevajadzīgi daudz klupšanas akmeņu, un kāpēc slimība, kas pasaulei pazīstama tik sen, joprojām slīkst mītos un izpratnes trūkumā.

twitter.com/ef-hou

Endometriozes pacienšu biedrības un aktīvisti visā pasaulē par šo jautājumu runājuši gluži vai sausām mutēm, jo tieši pacientes ir tās, kuras visvairāk cieš no nepareizas endometriozes definīcijas lietošanas.

“Endometrioze ir dzemdes iekšējais slānis, kas sācis augt ārpus dzemdes, un tāpēc nevar no ķermeņa izkļūt” – šādu endometriozes definīciju ir dzirdējušas (un arī lietojušas) kā pacientes, tā ārsti, kam ar endometriozi ir nācies saskarties jau vismaz 5 gadu garumā. Jāpiebilst, ka tam ir skaidri iemesli – kādreiz, pirms plašākiem pētījumiem par endometriozes izcelsmi un izpausmēm, mūsdienās novecojusī definīcija tika uzskatīta par pareizu, jo precīzāku zinātne vēl nevarēja piedāvāt. Taču līdz 2024. gadam pētījumi ir skaidri pierādījuši, ka endometrioze NAV tas pats, kas endometrijs ārpus dzemdes. Tādēļ ne medijiem, ne mediķiem vairs nav iemesla lietot novecojušu informāciju, ja uzticami un pierādījumos balstīti fakti ir rokas stiepiena attālumā, un to lietošana ir viens no veidiem, kā uzlabot endometriozes pacienšu situāciju taustāmā veidā.

Endometrijs (vārds, no kura nāk slimības nosaukums – endometrioze) ir dzemdes iekšējais slānis. Endometriozes gadījumā ķermenī attīstās endometrijam līdzīgi, taču ne identiski audi. Novecojusī endometriozes definīcija apgalvo, ka endometriozes audi ir identiski dzemdes iekšējam slānim. Varētu padomāt – sīkums, tehniska detaļa. Taču, ja pieņemam, ka endometrioze = endometrijs ārpus dzemdes, tad būtu tikai dabiski pieņemt, ka arī tā uzvedība ir tāda pati, taču tā nav. Endometriozes audi uzvedas citādi nekā normāls endometrijs, un simptomi nav saistīti tikai ar menstruālo ciklu (kas būtu normāli tad, ja endometrioze būtu tas pats, kas endometrijs). Tāpat – endometrioze ir dokumentēta ne tikai reproduktīvajos orgānos un iegurnī, bet arī uz tādiem orgāniem kā zarnas, aknas un plaušas. Pat hormonu receptoru klātbūtne un izplatība abos audos atšķiras, tāpat tie – atšķirībā no normāla endometrija – sintezē paši savu estrogēnu.

Tātad – kas ir likts uz spēles? Tas, kā mēs definējam endometriozi, var ietekmēt pētījumus par labākām diagnostikas un ārstēšanas iespējām. Ārstējot endometriozi ar domu, ka tā ir identiska endometrijam, ārstēšana var nebūt pilnībā efektīva – sūdzības var palikt bez uzlabojumiem, piedzīvot tikai īslaicīgus uzlabojumus vai uzlabojumus tikai daļai simptomu, piemēram, sāpēm. Daļa ārstniecības metožu, kas balstās vecajā definīcijā, darbojas tikai kā plāksteris, nomaskējot simptomus, kamēr slimība progresē. Daļa metožu var sūdzības pat pasliktināt. Lai piemērotu efektīvu ārstniecību, ārstam ir jābūt lietas kursā par jaunākajiem pētījumiem, un pavisam noteikti jāizprot, kā tie ietekmē metodes, ko ārsts grasās izmantot savas pacientes ārstēšanā. Diemžēl endometriozes gadījumā balstīties uz faktiem, kas tika uzskatīti par pareiziem pirms 10 gadiem un senāk, vairs nav pieņemami. Šajā gadījumā ārstam būtu godprātīgi atzīt, ka endometrioze nav viņa kompetencē, un pacienti jānosūta pie kāda no ārstiem, kas ar endometriozi strādā diendienā, vēlams – ar pieredzi arī ķirurģiskā ārstēšanā. Tas nenozīmē, ka ārsts, pie kura esam nonākušas, nebūtu sava amata lietpratējs vai iejūtīgs un spējīgs tikt galā ar citām slimībām. Tieši otrādi – spēt atzīt to, ka endometrioze ir tik komplicēta, ka būtu pelnījusi būt atsevišķa specialitāte, un ka vispārējās medicīnas ārsts vai ginekologs, kurš ikdienā nodarbojas arī ar visu pārējo, nav endometriozes speciālists, liecina par zināšanām, pārliecību un iedziļināšanos lietas būtībā.

Kādi ir galvenie riski, ja turpināsim kultivēt dezinformāciju, lietojot nepareizu definīciju?

Pētījumi (īpaši farmācijas kompāniju organizēti) turpinās piešķirt nesamērīgi lielu nozīmi hormonāliem līdzekļiem kā ārstniecības veidam un tajos ieguldāmie resursi tiks nevajadzīgi novirzīti prom no svarīgākiem pētniecības jautājumiem kā, piemēram, endometriozes izcelsme
Mediķi turpinās atbalstīt hormonālu ārstēšanu kā pietiekami efektīvu un noliegt sūdzības par endometriozi ārpus iegurņa orgāniem
Cilvēki ārpus tipiskā endometriozes pacienta šablona tiks izslēgti no aprūpes loka un viņu sūdzības – ignorētas (sievietes menopauzē, jaunas meitenes, transvīrieši, hormonālās kontracepcijas lietotājas, sievietes stāvoklī)
Endometriozi un tās simptomus turpinās uzskatīt par normālu sievietes dzīves sastāvdaļu, savukārt pacientes turpinās maldināt par grūtniecību, histerektomiju vai menopauzi kā risinājumu sievietes ciešanām

Endometrioze ir slimība, kam raksturīga endometrijam LĪDZĪGU audu atrašanās ārpus dzemdes, kā rezultātā veidojas hronisks iekaisums.

------------------------------------------------------------------------------------------------------

Atsauces

Chantalat, E., Valera, M. C., Vaysse, C., Noirrit, E., Rusidze, M., Weyl, A., Vergriete, K., Buscail, E., Lluel, P., Fontaine, C., Arnal, J. F., & Lenfant, F. (2020). Estrogen Receptors and Endometriosis. International journal of molecular sciences, 21(8), 2815. https://doi.org/10.3390/ijms21082815

da Silva, M. C. M., Ferreira, L. P. S., & Della Giustina, A. (2024). It is time to change the definition: Endometriosis is no longer a pelvic disease. Clinics (Sao Paulo, Brazil), 79, 100326. https://doi-org.libproxy.tuni.fi/10.1016/j.clinsp.2024.100326

Guidone H.C. (2020). The Womb Wanders Not: Enhancing Endometriosis Education in a Culture of Menstrual Misinformation. In C. Bobel, I.T. Winkler, B. Fahs, et al. (Eds.), The Palgrave Handbook of Critical Menstruation Studies (Chapter 22), Palgrave Macmillan.

International Working Group of AAGL, ESGE, ESHRE and WES, Tomassetti, C., Johnson, N. P., Petrozza, J., Abrao, M. S., Einarsson, J. I., Horne, A. W., Lee, T. T. M., Missmer, S., Vermeulen, N., Zondervan, K. T., Grimbizis, G., & De Wilde, R. L. (2021). An international terminology for endometriosis, 2021. Human reproduction open, 2021(4), hoab029. https://doi.org/10.1093/hropen/hoab029

Redwine, D. (2019, March). Origin of Endometriosis: Cartoon Science vs Evidence-based Medicine. Endometriosis Foundation of America Medical Conference 2019 Targeting Inflammation: From Biomarkers to Precision Surgery.

Vigano, P., Candiani, M., Monno, A., Giacomini, E., Vercellini, P., & Somigliana, E. (2017). Time to redefine endometriosis including its pro-fibrotic nature. Human Reproduction, 33(3), 347–352. https://doi.org/10.1093/humrep/dex354

Young, K., Fisher, J., & Kirkman, M. (2020). Partners instead of patients: Women negotiating power and knowledge within medical encounters for endometriosis. Feminism & Psychology, 30(1), 22-41. https://doi.org/10.1177/0959353519826170

Endometriozes mīti un puspatiesības - zināšanās ir spēks!

Tue, 19 Mar 2024 11:26:00 +0000

Sākot ar Endomartu 2024, endometriozes apzināšanās mēnesi, aplūkosim biežāk sastopamos un populārākos ar endometriozi saistītos mītus un puspatiesības. Soli pa solim meklēsim atbildes un kliedēsim mītus, lai kļūtu zinošākas un pārliecinātākas, nemaldītos puspatiesībās un novecojošos faktos par endometriozi.

Seko līdzi informācijai un uzzini par biežāk sastopamajiem mītiem par endometriozi! [ #endomīti ]

Kāpēc endometriozes sakarā piedzīvojam tik lielu apjukumu? Kāpēc ar to saistītā informācija ne vienmēr ir viennozīmīga un precīza, vai atbilstoša aktuālajiem pētījumiem? Kāpēc ir tik grūti saprast, kuriem viedokļiem un datiem var uzticēties, un kuri ir jau novecojuši fakti?

Mīti, fake news, vecu ļažu pasakas, dezinformācija, māņticības, puspatiesības, nepatiesības un viss pārējais tam pa vidu kopš seniem laikiem ir apvijuši teju vai katru cilvēka dzīves jomu. Ir saprotami, ka mūsu veselība šajā ziņā nebūt neatpaliek, it īpaši, ja atceramies, ka medicīnas straujākā attīstība notikusi tikai pēdējos gadsimtos. Līdz tam – lai arī ievērojumu vēsturisku pētnieku un filozofu centienu vadīti – savus ķermeņus esam sapratuši tikai aptuveni, un ar ievirzi uz izdzīvošanu. Dzīves kvalitātes un labklājības idejas savu nozīmīgumu ieguvušas salīdzinoši nesen.

Sievietes veselība medicīnas vēsturē ir starp izcilākajiem piemēriem par to, kā izpratnes trūkums vairo mītus. Hipokrata skolas piekritēji Senajā Grieķijā ticēja, ka iemesls, kādēļ sievietes krūtis ir lielākas kā vīrieša, ir tādēļ, ka “tās uzkrāj asinis, tādējādi veicinot iracionālu domāšanu, atšķirībā no vīriešiem”. 20. gs. otrajā pusē zināmās vietās ASV mežu dienestā nodarbinātām sievietēm tika liegta iespēja strādāt mežā, jo “menstruācijas pievielina lāčus”. Savukārt 21. gs. joprojām ir daļa sabiedrības, kas tic, ka “barojot ar krūti nevar palikt stāvoklī” vai “tavu menstruālo sāpju iemesls ir nepietiekama krāsošanās”. Kamēr senajiem grieķiem viņu alošanos ir viegli piedot apstākļu dēļ (kādi laiki, tādi tikumi?), mazliet grūtāk varētu būt piedot mums pašiem, kas dzīvojam viedtālruņu, Google un ātrās informācijas laikmetā. Vai varbūt – tieši otrādi. Ir viegli apmaldīties informācijas pārbagātībā, ja neesam droši, kurā virzienā lūkoties.

Kāpēc laikā, kad medicīnas un tehnoloģiju attīstība mūsu rokās ielikusi tik daudz iespēju, joprojām sastopamies ar mītiem? Atbilde ir tikpat komplicēta kā slimība pati.

Laika gaitā iesakņojusies attieksme pret sievietes veselību

Lai cik grūti būtu to atzīt, arī mūsdienās ne visām sievietēm ir pieejams veselības aprūpes speciālists, kas patiesi ieklausītos sievietes sūdzībās bez aizspriedumiem, pieņēmumiem un uztverot sievieti kā sava ķermeņa speciālisti, pazinēju un lēmēju. Kā sabiedrībā, tā diemžēl veselības aprūpē nav līdz galam izzuduši laika gaitā iesakņojušies pieņēmumi par to, ka sievietei ciešanas ir normāla dzīves sastāvdaļa, un ar sāpēm saistītas sūdzības būtu jāpieņem par normu (ir vairākkārt pierādīts, ka sievietes sūdzības par sāpēm veselības aprūpē bieži uztver mazāk nopietni kā vīrieša). Līdzīgi jau no minētajiem bēdīgi slavenajiem senajiem grieķiem pārmantots pieņēmums, ka sievietes būtība ir bērnu radīšanā, un veselības aprūpes speciālisti, kas pat 21. gadsimtā turpina balstīt savu profesionālo pieeju šādos pieņēmumos, riskē ne tikai kaitēt sievietēm ārstēšanā un veselības lēmumu pieņemšanas procesā, bet stiprināt mītus, kuriem ar pierādījumos balstītu medicīnu nav nekāda sakara. Nemaz nerunājot par visai drošu tendenci, kas norāda – šādi mediķi zaudē pacienšu uzticību un laika gaitā – arī pašas pacientes.

Par laimi, speciālistu un aktīvistu iesaistīšanās un problēmas izgaismošana pēdējos gados ir nesusi uzlabojumus. Taču iepazīstoties ar informāciju par endometriozi (vienalga kādā formātā – no ārsta, interneta vai citu pieredzes), ir svarīgi pajautāt sev, vai esmu droša, ka tā pārstāv manas intereses, nenāk no novecojušiem pieņēmumiem un neignorē mani kā sava ķermeņa autoritāti un pazinēju.

Neprecīza endometriozes definīcija

Daudzviet joprojām sastopamā definīcija, kas apgalvo, ka endometrioze ir endometrija (dzemdes iekšējā slāņa) atrašanās ārpus dzemdes neatbilst patiesībai un stiprina mītus saistībā ar tās ārstēšanu. Lai gan atšķirība šķiet maza un varētu likties, ka tai nav nozīmes, “endometrijam LĪDZĪGAS šūnas” ir atslēgvārds. Būtībā tas nozīmē, ka izpētot endometriozes audus mikroskopā redzam ko līdzīgu dzemdes iekšējam slānim, taču ir svarīgi saprast, ka, lai gan audi ir līdzīgi, tie nav identiski un nefunkcionē tāpat kā tie, kas atrodas dzemdē. Tāpat būtu neprecīzi apgalvot, ka endometrioze ir reproduktīvās sistēmas vai hormonāla slimība, ja zinām, ka tās ietekme var būt arī krietni plašāka un tās attīstība nav atkarīga tikai no hormoniem.

Precizitātei ir liela nozīme, jo, pareizi izprotot slimības būtību, varam izvairīties no ārstēšanas metodēm, kas ar lielāku varbūtību nenesīs rezultātus. Izmantojot nepareizu definīciju, mēs turpinām:

iemūžināt mītu, ka endometrioze ir “menstruālā cikla/reproduktīvā/sieviešu/hormonāla slimība”,
attaisnot nevajadzīgas un neatgriezeniskas histerektomijas (par laimi, Latvijā retāk sastopama parādība endometriozes kontekstā) vai pārlieku paļāvību uz hormonālām ārstniecības metodēm,
tendenci novēlot endometriozes diagnostiku,
atbalstīt nepietiekamu un neprecīzu endometriozes pētniecību un ārstēšanu.

Lielais jautājums – kāpēc rodas endometrioze?

Šis nudien ir jautājums, kas – droši minēt – būs vairāk vai mazāk nodarbinājis mūsu visu prātus tāpat kā tas jau gadsimtu ir bijis uzmanības centrā zinātniekiem un mediķiem – endometriozes speciālistiem un pētniekiem. Zinām, ka pēdējā gadsimta laikā izvirzītas vairākas samērā drošas teorijas, no kurām daļa mūsdienās ir arī tikpat droši apstrīdētas (= neizskaidro endometriozes iemeslus pilnībā). Tomēr informācijas aprite diemžēl nav spējusi tikt līdzi zinātnei, un bieži vien redzam, ka minētās novecojušās (jeb atspēkotās) teorijas tomēr joprojām cirkulē medijos un citos avotos. Jāpiezīmē gan, ka šo par lielu izaicinājumu padara arī tas, ka pat starp ticamākajām endometriozes izcelsmes teorijām neviena vēl netiek dēvēta par 100% galīgo atbildi jautājumam – kāpēc rodas endometrioze? Populārākās teorijas ir vainojušas iedzimtību, vidi, imūnās sistēmas traucējumus, ģenētiskas izmaiņas šūnās, menstruālās īpatnības un citas varbūtības. Eksperti ir vienisprātis par to, ka visticamāk gan endometriozes izcelsmi, gan attīstību varētu izskaidrot vairāku apstākļu kopums jeb citiem vārdiem – iespējams, ka taisnība nav vis tikai vienas teorijas piekritējiem, bet vairāku.

Lai gan mūsdienās zinām, ka endometrioze ir atklāta dažādu vecumu (ne tikai reproduktīvā vecuma) sievietēm, transpersonām, nebinārām personām un retos gadījumos arī vīriešiem, vēsturiski to saistām ar sievietes veselības aprūpi. Atsaucot atmiņā iepriekš minēto, tas palīdz saprast, kādēļ zinātniskie pētījumi endometriozes jomā ir tik nepietiekami finansēti vai bieži finansēti ar farmācijas kompāniju līdzdalību, kas savukārt nereti atsaucas arī pētījumu rezultātos. Endometriozes ietekme uz sabiedrības veselību joprojām ir nepietiekami novērtēta arī no politiskās un likumdošanas perspektīvas visā pasaulē. Kā piemērs minama publiskās veselības aprūpes finansiāla distancēšanās no kvalitatīvas ķirurģiskas endometriozes perēkļu izlobīšanas (nevis piededzināšanas). Saprotami – tehnoloģisko aspektu dēļ tā nav lēta, taču, ņemot vērā cilvēku skaitu, kam tā ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti un darbaspējas, nepieciešama visas sabiedrības līmenī. Tāpat daudzkārt runāts par slimības lapām endometriozes kontekstā un pārlieku paļaušanos uz hormonālo līdzekļu lietošanu ārstēšanā, kas bieži nes gaidītajam pretējus rezultātus. Lai gan statistikai ir dažādas versijas par endometriozes izplatību, tā ir krietni biežāk sastopama, kā tika uzskatīts 30, 20, pat 10 gadus nesenā pagātnē, un bieži – arī Latvijas kontekstā – runāts par endometriozes centru nepieciešamību, kuros speciālisti pievērstos konkrēti endometriozes kvalitatīvai ārstēšanai un aprūpei. Tas viss un ne tikai skaidri padara endometriozi par visas sabiedrības veselības jautājumu.

Kamēr zinātniekiem visticamāk paies vēl kāds laiks konkrētāku atbilžu meklējumos, pacienšu rokās jau tagad ir pāris spēcīgi ieroči – izglītot sevi un apkārtējos, izmantojot zinātnē balstītu informāciju, un apzināties, ka endometriozes cēlonis nav un nekādā ziņā nevar būt pašas atbildība – kaut kas, ko esam darījušas, pateikušas, apēdušas vai – pasargdies – uzvilkušas nepareizi.

Mediķu zināšanas par endometriozi

Statistika norāda uz ilglaicīgu, pat gadiem ilgu aizkavēšanos pareizās diagnozes – endometriozes – atrašanā. Tāpat klasisks endometriozes pacienšu stāsts ir X speciālisti, pie kuriem meklēta palīdzība, pirms sastapts pirmais, kuram radušās aizdomas par endometriozi UN ieteikums meklēt endometriozes speciālista palīdzību. Diemžēl pieredze rāda, ka ne visi spēj saklausīt endometriozi pacienšu sūdzībās (zināšanu vai praktiskās pieredzes trūkuma dēļ), un ne visi ir gatavi atzīt, ka šo simptomu ārstēšanā nepieciešama tāda ārsta palīdzība, kas ar endometriozi sastopas diendienā, tostarp ķirurģiski.

Arī šis ir izaicinājums, kura šķetināšanā visticamāk paies ilgs laiks. No savas puses varam palīdzēt, izvēloties savu veselību uzticēt ārstiem, kuri ar endometriozi ir “uz TU”, un runājot skaļi par nepieciešamību stiprināt zināšanas un informētību arī pārējiem.

Endometriozes mīti ir noturīgi; pat ar pacietīgu pacienšu atbalsta organizāciju un citu aktīvistu darbu lielāko daļu no tiem joprojām nav izdevies pilnībā izskaust no informācijas telpas. Vairumu endometriozes mītu rašanos var izskaidrot viens vai vairāki augstākminētie iemesli. Tāpat kā pati slimība, arī ar to saistītā mitoloģija, vēsture, sociālie aspekti ir komplicēti un prasa resursus iedziļināties. Taču ikviens no mums zina, ka zināšanas ir spēks, it īpaši endometriozes sakarā, tāpēc veltīt tam laiku ir mūsu pašu interesēs.

-------------------------------------------------------------------------------------------------------

Atsauces

Billock, J. (2022, February 24). Pain bias: The health inequality rarely discussed. BBC News. https://www.bbc.com/future/article/20180518-the-inequality-in-how-women-are-treated-for-pain

Broster, A. (2021, June 2). Why is endometriosis so poorly understood? The Gender Health Gap may explain. Endofound.org. https://www.endofound.org/why-is-endometriosis-so-poorly-understood-the-gender-health-gap-may-explain

Cromeens, M. G., Carey, E. T., Robinson, W. R., Knafl, K., & Thoyre, S. (2021). Timing, delays and pathways to diagnosis of endometriosis: A scoping review protocol. BMJ Open, 11(6). https://doi.org/10.1136/bmjopen-2021-049390

Endometriosis: A complex disease. The Center for Endometriosis Care. (n.d.). https://centerforendo.com/endometriosis-understanding-a-complex-disease

Hearn, J. H., Bryson, K., Barsauskaite, L., & Bullo, S. (2024). A com-B and theoretical domains framework mapping of the barriers and facilitators to effective communication and help-seeking among people with, or seeking a diagnosis of, endometriosis. Journal of Health Communication, 29(3), 174–186. https://doi.org/10.1080/10810730.2023.2299003

Hippocrates. (1994). Epidemics. (W. D. Smith, Ed.). Harvard University Press.

Hudson, N. (2022). The missed disease? endometriosis as an example of ‘undone science.’ Reproductive Biomedicine & Society Online, 14, 20–27. https://doi.org/10.1016/j.rbms.2021.07.003

Mullen, M. (2020, August 12). So you’ve heard period blood attracts bears, here’s where that myth came from. Colorado Public Radio. https://www.cpr.org/2019/10/15/so-youve-heard-period-blood-attracts-bears-heres-where-that-myth-came-from/

Nezhat, C., & Agarwal, S. (2023, July 17). Can we accurately diagnose endometriosis without a diagnostic laparoscopy? Nezhat.org. https://nezhat.org/can-we-accurately-diagnose-endometriosis-without-a-diagnostic-laparoscopy/

Requadt, E., Nahlik, A. J., Jacobsen, A., & Ross, W. T. (2023). Patient experiences of endometriosis diagnosis: A mixed methods approach. BJOG: An International Journal of Obstetrics & Gynaecology. https://doi.org/10.1111/1471-0528.17719

Vallée, A., Feki, A., & Ayoubi, J.-M. (2023). Endometriosis in transgender men: Recognizing the missing pieces. Frontiers in Medicine, 10. https://doi.org/10.3389/fmed.2023.1266131

Ziese, N. (2023, August 22). Endometriosis in men: Rare but possible. Endometriose.app. https://endometriose.app/en/endometriosis-in-men-rare-but-possible/

SIEVIETES IEGURŅA VESELĪBA!

Tue, 07 Apr 2020 16:06:00 +0000

Ikdienā mēs, sievietes, neaizdomājamies, cik svarīga ir mūsu iegurņa veselība un, ka mūsu pienākums ir par to rūpēties. Pārsvarā sākam uztraukties brīdī, kad kaut kas nav kartībā, kad sāk šur tur spiest, sāpēt, jūtam diskomfortu, ir kādas veselības problēmas, saslimšanas, vai būtiski tiek izmainīta mūsu ikdiena. Viens no šādiem ikdienu traucējošiem iemesliem un sāpju izraisītājiem var būt endometrioze. Saaugumi, endometriozes cistas vai pēcoperāciju rētas liek sevi manīt, un dažos gadījumos īpaši smagi. Nereti ārstēšanas procesā endometriozes speciālisti iesaka papildus terapijas un ārstēšanas metodes cīņai ar endometriozi un tās simptomiem, piemēram, fizioterapiju. Fizioterapija nav brīnumlīdzeklis vai burvju nūjiņa, kas atbrīvos no sāpēm acumirklī, bet tā ir iespēja ar Tavu pašās aktīvu līdzdalību kopā ar speciālistu meklēt tieši Tev piemērotāko risinājumu, kas palīdzēs kontrolēt endometriozes simptomus, sāpes un uzlabos kopējo pašsajūtu un veselības stāvokli.

Uz sarunu par sievietes iegurņa veselību un, kāpēc tā ir tik svarīga, aicinājām fizioterapeiti Elīnu Ločmeli.

Kas ir sievietes iegurņa veselība fizioterapijā?

Fizioterapeita darbības lauks ir plašs, un fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot gan dažādu saslimšanu, traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā, gan veselības veicināšanā un saslimšanu profilaksē. Fizioterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais specialists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm un saistību ar pašsajūtu. Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas, tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas metodes.

Sievietes iegurņa veselība fizioterapijā tiek skatīta un izvērtēta ļoti konkrēti. Lielākā daļa sieviešu dažādos dzīves posmos saskaras ar dažādiem mazā iegurņa darbības traucējumiem (urīna nesaturēšana, noslīdējumi, sāpes iegurnī, hemoroīdi u.c.), kas rada diskomfortu, sūdzības un visnotaļ pazemina dzīves kvalitāti kopumā. Nereti liela daļa sieviešu pieņem šos diskomforta stāvokļus, samierinās un nerisina; kāda cita daļa dodas pie ginekologa, urologa, proktologa vai ģimenes ārsta pēc padoma un risina situāciju. Arvien vairāk cilvēku zina, ka arī fizioterapeits dažādu sūdzību gadījumā var palīdzēt uzlabot sievietes iegurņa veselību, jo katram ārstniecības speciālistam ir savas metodes un zināšanas veselības uzlabošanā un veicināšanā.

Kāda ir situācija Latvijā ar fizioterapeitiem, kas specializējas šajā jomā?

Šobrīd par sievietes iegurņa veselību runā arvien vairāk, un tas priecē, bet joprojām nepietiekami visos līmeņos. Jāatzīst, ka manā studiju laikā akadēmiskajā vidē šai tēmai pieskarās ļoti minimāli. Tagad par to runā jau arvien vairāk, un es priecājos, ka topošās un arī esošās fizioterapeites ir ieinteresētas apgūt daudz ko papildus par sievietes iegurni. No savas puses cenšos atbalstīt gan ar informāciju, gan arī pētnieciskajā darbībā.

Manuprāt, informācijas trūkums ir liels cēlonis tam, ka sabiedrība nezina, ka ir fizioterapeiti, kas specializējas tieši iegurņa veselības jautājumos. Ka šie speciālisti daudzos jautājumos var palīdzēt, un ka viņu zināšanas ir ļoti apjomīgas. Arī valstiskā līmenī mums ir kur augt šajā jomā. Daudzās Eiropas valstīs sievietes iegurņa veselība ir milzīga fizioterapijas apakšnozare – speciālisti, kas praktizē tieši iegurņa jautājumos. Latvijā fizioterapeiti, kas strādā ar iegurni, diemžēl ir ļoti maz, jo mums nav tāda atsevišķa nozare vēl izveidota. Pie mums tas viss vēl tikai attīstīsies.

Iegurņa veselība ir mans lauciņš, esmu apmeklējusi daudzus seminārus, apmācības un konferences ārzemēs par šo tēmu, izglītojos pašmācības ceļā un regulāri sazinoties ar ārzemju kolēģiem. Mans darbs ir mana sirdslieta. Lielākā daļa pacienšu pie manis nāk jau ar iegurņa jautājumiem – visbiežāk pēc ginekologa, urologa, proktologa ieteikumiem, draudzenes pastāstījušas vai arī atradušas informāciju internetā. Man savā darbā galvenais ir, lai sieviete jūtas vesela, vērtīga un skaista savā iegurnī. Lai tur viss funkcionē, lai nav diskomforts un sāpes. Tad var dzīvot!

Kādas ir sievietes iegurņa muskulatūras galvenās funkcijas?

Iegurņa pamatnes muskulatūras galvenās funkcijas:

Balsta funkcija - dzemdes, taisnās zarnas, urīnpūšļa, dzimumorgānu kā arī vēdera dobuma iekšējo orgānu balsts.
Nodrošināt urīna un fēču saturēšanu ne tikai ikdienā un miegā, bet arī klepus un šķaudīšanas reizēs, skrienot un lecot.
Nodrošināt rumpja dziļās muskulatūras pareizu darbību, balstot visu ķermeni un nodrošinot pareizu stāju (šīs muskulatūras vājums ietekmē stāju kopumā, un otrādi – stāja ietekmē iegurņa muskulatūras stāvokli).
Vēdera dobuma iekšējā spiediena kontrole un uzturēšana.
Nodrošināt seksuālo funkciju.

Kad sieviete sāk interesēties par iegurņa muskulatūras veselību pie speciālista?

Visbiežāk tieši pēc grūtniecības un dzemdībām, jo šis faktors visvairāk ietekmē iegurņa stāvokli un muskulatūru. Grūtniecības un dzemdību laikā muskuļi tiek spēcīgi iestiepti un var tikt traumēti, kā rezultātā samazinās to saraušanās spējas un elasticitāte. Īpaši, ja dzemdības bijušas smagas, vai ja ir bijuši plīsumi.

Mūsdienās sabiedrība kļūst arvien vairāk informēta par to, ka ar iegurņa darbības traucējumiem nav jāsamierinās. Speciālista atbalstu sieviete meklē ar dažādām sūdzībām – urīna vai fēču nesaturēšanu, mazā iegurņa orgānu noslīdējumiem, pēc dažādām, ar iegurni saistītām, operācijām, kā arī menopauzes laikā.

Pēdējā laikā sievietes vairāk meklē speciālistu profilaktiski, lai saprastu kā šī sievietes ķermeņa daļa strādā kopā ar pārējām struktūrām, kā arī laikā, kad plāno bērniņu. Un, protams, grūtniecības laikā.

Manā praksē endometriozes pacienšu ir salīdzinoši maz, un, manuprāt, to var izskaidrot ar sabiedrības neinformētību šajā jautājumā (endometrioze ir stāvoklis, kad dzemdes iekšējās sienas (endometrija) audiem LĪDZĪGI audi atrodami ārpus dzemdes un izraisa hroniskas iekaisuma reakcijas). Bieži vien endometrioze paliek nediagnosticēta. Endometrioze ir kompleksa slimība, un tās izpausmes ir atšķirīgas. Daudz sieviešu saskaras ar vienu, diviem simptomiem. Citas ar vairākiem. Ir sieviets, kurām endometrioze ir bez simptomātikas.

Kā sieviete ikdienā var parūpēties par sava iegurņa un iegurņa muskulatūras veselību?

Sākt ar apzināšanos, ka tas ir nepieciešams. Ka man kā sievietei ir svarīgi apzināties procesus savā ķermenī. Kas ar mani notiek mēneša ietvaros? Kāds ir mans cikls? Kā es jūtos ovulācijas laikā? Kā es jūtos īsi pirms mēnešreizēm? Pētīt savu cikliskumu. Un ne tikai reproduktīvajā vecumā tam pievērst uzmanību, bet visos posmos.

Nākamais solis ir sajust, kas ķermenī notiek gan cikla ietvaros, gan dažādās dzīves situācijās. Nereti sievietes nezina, kas ir tā daļa, kas jāsajūt; kur ir šie muskuļi; kas tur tieši notiek? Atbildes uz šiem jautājumiem ir jāmeklē un jārod. Sievietēm ir svarīgi arī vizualizēt, tas var palīdzēt šo savu ķermeņa daļu iepazīt. Nākamas ar ko es lieku strādāt ir sevis pašpārbaude. Iemācu kā aktivizēt šo muskulatūru un pēc tam mājās pārbaudīt, kas un kā tieši tur notiek gan muskuļu savilkšanas, gan atslābināšanas laikā. Kā dzimumakta laikā šī daļa jūtas?

Ļoti svarīga ir kustība. Mūsu iegurnis bieži vien ir ļoti mazkustīgs. Lielāka daļa ir sēdoša darba veicēji, un iegurni mēs nosēžam, mēs neizkustamies, mums trūkst pastaigas, trūkst cirkulācija Un tas ir līdz brīdim, kad parādās kāda simptomātika. Mums ir vairāki krēmi katrai sejas daļai, bet mēs aizmirstam izkustināt sava ķermeņa centru. Bet no tā jau viss sākas.

Ja ir kādas sūdzības – neignorēt ķermeņa signālus, bet meklēt atbalstu. Negaidīt, kad paliek pavisam slikti. Rūpēties par savu ķermeni ir viens no mūsu galvenajiem dzīves uzdevumiem. Viss sākas ar veselību un veselīgu dzīvesveidu – tad mēs esam sev un varam būt arī citiem.

Kā fizioterapija var atvieglot (mazināt) endometriozes simptomus?

Nepieciešams veikt iegurņa struktūras izvērtēšanu – kaulu savienojumi, muskuļi, saites, fascijas, locītavas, elpošana. Nereti ir disbalanss starp visām šīm iegurņa struktūrām un funkcijām. Fizioterapeits izvērtē ķermeni kopumā, un pēc tam individuāli pielāgo terapijas plānu.

Svarīgi ir mazināt muskuļu un fasciju (saistaudu plēves) disbalansu, kas var rasties arī saaugumu dēļ.
Saaugumu gadījumos (arī pēc operācijām) nepieciešams veikt rētaudu izstrādi.
Endometriozes simptomus atvieglo un mazina dažādas mīksto audu un miofasciālās tehnikas iegurnim, vēderam, gūžām, sēžai, mugurai, kājām.
Ļoti svarīgi ir relaksācijas paņēmieni, elpošanas un stiepšanās vingrinājumi, jo tie atvieglo simptomus.
Speciālistam jāveic iegurņa pamatnes muskuļu un saistaudu izvērtēšana. Saaugumu veidošanās nereti veicina pārlieku lielu saspringumu iegurņa muskuļos un struktūrās – hipertonusu. Tas savukārt veicina sāpju pastiprināšanos, jo īpaši menstruālā cikla un dzimumakta laikā.
Tāpat jānotiek arī pareizai muskuļu aktivizācijai, lai fizisko aktivitāšu laikā neslēdzas ķermeņa kompensatorie mehānismi. Šo izvērtē un nosaka fizioterapeits, pielieto fizioterapijas metodes disbalansu mazināšanai/novēršanai. Pēc tam attiecīgi jāapgūst pareiza vingrinājumu izpilde.
Ja veidojas trigerpunkti (mazi kontrakcijas mezgli, kuri attīstās muskulī, kad tas ir savainots vai tam ir bijusi pārāk liela slodze), tie var aizspiest kapilārus un būtībā pārtraukt asins plūdumu kādā noteiktā ķermeņa zonā. Nepieciešama trigerpunktu izstrāde ap iegurņa struktūrām (sēža, gūžas, kājas).

Endometriozes gadījumā simptomi un sāpes nereti ir kā nebeidzamais stāsts – pa apli. Svarīgs ir sistemātiskums. Pacientei ir jāpilda uzdotie mājas darbi, mājas ir jāstrādā, tad var gaidīt rezultātu.

Fizioterapija palīdz ķermenim nonākt līdzsvarā. Lai kaut kas mainītos, svarīgs ir laiks un pacientes aktīva līdzdalība. Tad daudz kas ir iespējams!

Ko darīt, ja rētas uz vēdera (pēc laparaskopijas operācijas) velk/sāp/kņud? It sevišķi uz laika maiņām?

Svarīgi ir ar rētaudiem strādāt, jo tie veido neelastīgus savienojumus, kas sāk ierobežot audu un arī orgānu kustīgumu uz vienu vai otru pusi. Rētaudi ir jākustina, jāmasē, jāiestiepj, lai operācijā (arī laparaskopijā) pārgrieztie audu slāņi neveido saaugumu komplikācijas, Tas jādara regulāri. Pretējā gadījumā rētas kļūst neelastīgas, blīvas un rodas sūdzības – velkoša sajūta, kņudēšana, sāpes ne tikai pie laika maiņām, bet ikdienā.

Rētaudi ietekmē arī dzemdes apasiņošanu, vēdera izeju, zarnu darbību kopumā. Vingrot ar mazkustīgiem, neelastīgiem rētaudiem ir ļoti nevēlami, pat bīstami.

Rētaudu izstrāde nav sarežģīta, to var veikt jebkurš. Bet pirms tam vajadzētu konsultēties ar speciālistu, kas rētaudus izvērtē, kā arī iemāca tehnikas kā ar tiem straādāt mājās.

Vai ir kādi vingrojumi, vai kas cits no fiziskās slodzes, ko nevajadzētu veikt, ja ir diagnosticēta endometrioze?

Pirms slodzes uzsākšanas vajadzētu veikt rētaudu izstrādi. Izvairīties no slodzēm un aktivitātēm, kas pastiprina sāpes. Neavajadzētu veikt klasiskos vēdera preses vingrinājumus, kā arī augstas intensitātes slodzes (ātru skriešanu, skriet maratonu).

Ja pie fiziskas slodzes ir kādas sūdzības, tad vajadzētu vērsties pie speciālista, kas palīdzēs mazināt simptomus. Sistemātiski strādājot, var panākt ļoti labus uzlabojumus.

Tavi ietiekumi sievietēm!

Vingrinājumi, ko iesaku: diafragmālā elpošana (ar vēderu), gurnu apļošana visos virzienos, gūžu un sēžas stiepšanas vingrinājumi, iegurņa atvēršanas pozas, iegurņa pamatnes muskuļu relaksācijas pozas, muguras stiepšana (bērna poza), joga, pilates.

Ja patīk augstās intensitātes aktivitātes, tad darīt tik daudz, lai nedarītu sev pāri – bez sāpēm.

Veselīga dzīvesveida pamatā ir regulāras un optimālas fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, veselīga ķermeņa svara uzturēšana, atpūtas režīmu ievērošanas un kvalitaitīvs miegs, svaigs gaiss. Rūpes par savu garīgo veselību. Veselīgs un aktīvs dzīvesveids sniedz ne tikai ilgtermiņa ieguvumu veselībai, bet veicina arī labāku pašsajūtu un garastāvokli ikdienā, stiprina imunitāti un nodrošina augstākas darbaspējas, uzlabojot dzīves kvalitāti kopumā.

Ja ir problēmas – meklējiet savu speciālistu! Fizioterapeits var palīdzēt daudz. Lai mums visiem laba veselība un dzīvot prieks!

Fizioterapeite Elīna Ločmele pacientus pieņem SIA "Capital Clinic Riga", Duntes ielā 15A, Rīgā

Facebook Elīna Ločmele-fizioterapeite
Instagram elina.locmele_physio
Šobrīd tiek piedāvātas individuālās konsultācijas tiešsaistē.

Endometrioze: Fakti&Statistika

Mon, 02 Mar 2020 12:14:00 +0000

11 ieteikumi kā atbalstīt draugus ar neauglību. #3

Mon, 04 Nov 2019 05:00:00 +0000

Dažkārt mēs, labu gribot, ar savu izturēšanos un pateikto nodarām daudz lielāku postu otra emocijām un pašsajūtai nekā sniedzam to atbalstu, kas šajā konkrētajā brīdī būtu nepieciešams. Nav vienas receptes kā pareizi runāt vai rīkoties šādās situācijas, bet mēs varam izlasīt un ņemt vērā šos 11 ieteikumus, kas var kalpot kā pieturas punkti vai ceļvedis sarunā ar mums tuvu cilvēku, kuru ir skārusi neauglība. Mācīsimies sniegt palīdzīgu roku un sadzirdēt otru, iespējams, ka vienkāršs apskāviens un kopābūšana ir nepieciešamāks par runāšanu un padomiem!

Kauns. Sirdssāpes. Vientulība. Nomāktība. Bailes.

Tās ir tikai dažas no emocijām, ko tavi neauglīgie draugi izjūt šajā pašā mirklī.

Es esmu neveiksmīgi mēģinājusi palikt stāvoklī gandrīz četrus gadus. Šajā laikā man bijuši 4 spontānie aborti, 6 IVF transfēri, 2 IVF olšūnu atsaldēšanas un zaudēti dvīņi dzemdību laikā. Lieki teikt – es varētu būt Neauglības kluba prezidente.

Taču es zinu, ka mana spēja iznēsāt bērnu (vai vairākus) nav tas, kam jāattur mani no mammas lomas. Tāpat es zinu, ka tev nav skaidrs, kā ar mani par to runāt, jo tu esi nobažījies, ka tava nebojātā auglība dzīs mani izmisuma bezdibeņos.

“Šeit mums ir radies feileris komunikācijā.”
(filma Cool Hand Luke, 1967)

Tā nav mana vai tava problēma – tā ir mūsu problēma.

Jūnijs ir pasaules neauglības mēnesis. Es to patiesībā uzzināju tikai pirms pāris nedēļām, bet šis koncepts mani uzrunā, jo neauglība ir vispasaules problēma. Tāpēc – kur nu vēl labāks laiks, lai izskaidrotu tev, kā labāk atbalstīt draugus, kam diagnosticēta neauglība?

1. Vienkārši ieklausies

Nopietni, vienkārši ieklausies. Neuzbāzies ar padomiem, jo es to visu jau esmu dzirdējusi. Es zinu, kā rodas bērni, un – tici man – esmu to visu jau mēģinājusi. Vienkārši ieklausies manās sajūtās, jo es jūtos tik vientuļi, ejot tam visam cauri bez tava atbalsta.

2. Apskauj mani

Mīļš apskāviens var daudz palīdzēt. Tas parāda, cik ļoti tev rūpu es un tas, kā es jūtos, pat neko nesakot – tas ir universāls draudzības apliecinājums.

3. Atzīsti, ka tu nesaproti

Cilvēki mēdz apgalvot, ka saprot, kad patiesībā nesaprot. Es daudz labprātāk dzirdētu, ka tu nesaproti, bet gribi uzzināt vairāk.

4. Piedāvā doties man līdzi pie ārsta

Vai tu nojaut, cik bieži man jādodas pie ārsta? Tas ir absurds. Mans vīrs nevar būt klāt katrā vizītē, citādi viņš zaudētu darbu un mums būtu riktīgas ziepes.

Un, par spīti tam, ka mēs visi ejam cauri vienam un tam pašam, manas auglības klīnikas uzgaidāmajā telpā valda kapa klusums. Es, iespējams, priecātos, ja tu atnāktu kopā ar mani ne tikai kompānijas pēc, bet arī lai uzzinātu vairāk.

5. Apjautājies, kā es jūtos

Neauglība ir fiziski, emocionāli, mentāli un finansiāli graujoša, un es varētu padalīties savās bēdās ar tevi. Īpaši tad, kad tu svini Māmiņdienu vai Tēva dienu, atceries par mūsu draudzību un to, cik daudz tas nozīmētu, ja tu apjautātos, kā mani iet.

6. Necenties atrisināt manu problēmu

Tas, ka tev vai kādam citam ir palīdzējis viens risinājums, nenozīmē, ka tas pats strādās arī manā gadījumā. Pat ja tas cilvēks, ko zini, arī cīnījies ar neauglību – ir daudz dažādu neauglības veidu. Pastāv iespēja, ka mums nav viena un tā pati problēma, un līdz ar to viens un tas pats risinājums var arī nelīdzēt. Tā meklēšanu labāk atstāsim mana ārsta pārziņā.

7. Izvēlies īsto laiku

Mēs esam draugi, tāpēc es, protams, vēlos dzirdēt par labajām ziņām tavā dzīvē. Bet, ja man ir īpaši grūta diena, tas, iespējams, nav labākais mirklis, kad ar mani dalīties.

Padomā pats: ja tu tikko būtu zaudējis darbu, es nenāktu tā vienkārši tev pastāstīt par to, kā tikko esmu ieguvis kārtējo paaugstinājumu darbā. Kādēļ gan attiekties pret manu problēmu citādi? ”Nolasi” situāciju un dalies savās labajās ziņās, kad mirklis tam ir piemērots, lai es varētu priecāties ar tevi kopā.

8. Neizvairies no manis

Tas, ka nezvanīsi vai nesatiksies ar mani, neliks manai neauglībai pazust. Tu manā dzīvē esi vajadzīgs vairāk kā jebkad.

9. Ļauj man uzelpot, kad tas vajadzīgs

Es zinu, ka nupat teicu, lai neizvairies no manis, bet gadīsies arī tādas reizes, kad man vajadzēs uzelpot bez citu uzmanības. Dažkārt man nepieciešama diena vai divas, lai pasērotu savā nodabā. Tā ir tikai daļa no procesa – tas nenozīmē, ka es nenovērtēju mūsu draudzību.

10. Neierosini ”vienkārši adoptēt”

Adopcija ir brīnišķīga lieta, bet tā nav piemērota visiem. Vai tu zini, kādas ir adopcijas izmaksas? [ASV] tas var izmaksāt pat 40 000 USD vai vairāk, un tas tikai tad, ja viss norit veiksmīgi jau pirmajā reizē. Daudzi adoptētāji saskaras ar klupšanas akmeņiem procesa sākumā, nereti zaudējot sākotnēji ieguldīto un sāk visu no jauna. Nav tādas lietas kā ”vienkārši adoptēt”.

11. Pieņem iespēju, ka mana stāsta laimīgās beigas var arī nepienākt

Ne katram stāstam ir laimīgas beigas, un arī mans varētu būt viens no tiem. Es, protams, ceru uz citu iznākumu, taču tāda ir neauglības realitāte. Es zinu, ka tu skaties uz savām atvasēm, un tev sāp sirds, apzinoties, ka es, iespējams, šo pašu laimi nekad nesasniegšu, taču tā vietā padomā, kā jūtos es. Ļauj man tikt tam pāri, nenorakstot mūsu draudzību.

________________________________________________________________________

Publiciste Heather R. Huhman ir aktīva blogere gan par neauglības, gan karjeras tēmām. Pēc pašas piedzīvotā viņa ir sākusi pievērsties neauglības izglītībai un atbalstam profesionāli, palīdzot citām sievietēm, kas iet šo pašu ceļu un vadot podkāstu par visdažādākajām ar sievietes reproduktīvo veselību un auglību saistītām tēmām - Beat Infertility.

Raksts publicēts ar autores atļauju un atrodams oriģinālvalodā šeit.

Kā pārdzīvot neauglību. #2

Sat, 02 Nov 2019 07:00:00 +0000

Neviens un nekad nedomā un nevēlas dzirdēt vārdu NEAUGLĪBA saistībā ar sevi un pieļaut domu, ka tas varētu skart viņu pašu vai tuvus un mīļus cilvēkus. Tomēr statistika ir nežēlīga un pietiekami daudz sievietes, vīrieši un pāri saskaras ar neauglību un tai "komplektā" nākošajām ciešanām, sāpēm, pārdzīvojumiem un zaudējumiem. Ilgas pēc bērniņa, turpinājuma vai kādas citas motivācijas vai sajūtas, nemanot cilvēkus noved ārprātā, tieši tā ĀRPRĀTĀ, kad neko citu apkārt vairs neievēro, kad bez bērniem dzīvei zūd jēga, kad tu redzi, jūti un saproti tikai savas ciešanas, ilgas un grūti sasniedzamo (vai dažreiz pat nesasniedzamo) sapni. Varbūt tos, kuri ir krituši šajā nebeidzamajā ciešanu aplī, šis raksts uzrunās un iedrošinās paraudzīties uz pasauli un tās iespējām arī no cita skatu punkta. Ka nav tikai viens dzīves scenārijs un plāns, ka apkārt ir mums mīļi un svarīgi cilvēki, ka pasaule ir krāsaina un iespēju pilna, ka dzīves piepildījums un jēga ir ne tikai bērnos...

JŪS SAKĀT, SKARBI?!? MĒS SAKĀM, TOTIES PATIESI! CIEŠANAS IR IZVĒLES IESPĒJA!

TIKAI MĒS PAŠI IZVĒLAMIES CIEST VAI DZĪVOT!

Photo by David Hofmann on Unsplash

Lai paliktu stāvoklī, man un manam bijušajam vīram pagāja 2 gadi un 3 mēneši.

2 gadi un 3 mēneši. 27 mēneši. 821 diena. Lai paliktu stāvoklī VIENREIZ.

Tik ilgu laiku mums tas prasīja, bet šie skaitļi neizstāsta, kā es nomainīju diētu vairākas reizes, cerot, ka kofeīna, cukura, sojas vai glutēna izslēgšana būs tas burvju līdzeklis. Kā vienubrīd ēdu savas vakariņas brokastīs, cerot, ka tas palīdzēs nostabilizēt asins cukura līmeni, kas nozīmēja, ka ēdu sautējumu un burkānus piecos no rīta.

Kā es iztērēju simtiem dolāru grūtniecības un ovulācijas testiem, uztura bagātinātājiem un vitamīniem, kas solīja auglības uzlabošanos.

Kā es uzzināju par savu endometriozi, slimību, kuras laikā tām šūnām, kam būtu jābūt tikai manā dzemdē, līdzīgas šūnas patiesībā auga manā vēdera dobumā. Kā man bija jāveic laparoskopija, lai tās likvidētu, un kā pēc tās ārsts mani informēja, ka endometrija audi bija pielīmējuši manu dzemdi pie muguras, olnīcas pie dzemdes, apvijušies ap zarnām un pat nokļuvuši zem nierēm.

Kā man diagnosticēja Policistisko olnīcu sindromu, neārstējamu, iedzimtu hormonālu traucējumu, kas nozīmēja, ka man būs paaugstināts neauglības un spontānā aborta risks.

Tāpat šie skaitļi noteikti neizsaka to, kā mans bijušais vīrs un es kniebāmies līdz tas zaudēja jebkādu intimitāti vai baudu, līdz es turēju viņa locekli vien tik ilgi, lai tas paliktu ciets un tad uzrāptos virsū, līdz sekss kļuva tik pliekans un vienmuļš kā zobu tīrīšana. Līdz tas kļuva līdzvērtīgs sasodītiem mājas uzkopšanas darbiem.

Un tas noteikti nepastāsta to, kā tas bija – lietot neauglību ārstējošus medikamentus.

Kā četrus ciklus lietojot Klomifēnu, medikamentu, kas stimulē olnīcas ražot folikulus, lai no tiem rastos apaugļošanas vērtas olšūnas, es iedzīvojos tādos karstuma viļņos, kas man lika palikt nomodā cauru nakti, līdztekus Klomifēna stimulētajām dusmu lēkmēm. Kā es mētāju mantas, kliedzu un histēriski raudāju.

Kā mans bijušais vīrs man joprojām saka: “Man šķiet, ka savu PTST esmu ieguvis, mēģinot tikt galā ar tevi tajā laikā”. Un kā mani atliek vien māt ar galvu un piekrist, jo tas nudien bija traki. Tik tiešām.

Vai procedūras. Kā toreiz, kad viņam bija jāsavāc savs materiāls trauciņā telpā ar mazu televizoru, pieticīgu pornogrāfijas kolekciju un pītām mēbelēm mūsu klīnikā. Viņš to darīja, kājās stāvot, kā vēlāk man stāstīja, lai nekas šajā telpā nebūtu jāaiztiek. Viņa spermu pēc tam ”skaloja”, lai atdalītu spermatozoīdus no sēklas šķidruma, pēc kā es, guļot krēslā ar plaši atplestām kājām, tiku ”inseminēta” ar cimdotās rokās turētu katetru procedūrā, kas pazīstama kā IUI (Intrauterīna inseminācija) un kas vēlāk dāvās mums mūsu divdesmit pirmo negatīvo grūtniecības testu.

Kā vēlāk, neesot ieraudzījuši nevienu pozitīvu testu divdesmit viena mēneša laikā, mēs jautājām mūsu ārstei: ”Vai mums veikt vēl vienu IUI? Ko mums darīt?”

Un kā viņa teica: ”Man šķiet, ka jums vajadzētu sākt IVF.”

Un kā mēs piekritām.

Kā četru mēnešu laikā man bija jāveic vēl viena laparoskopija, jālieto vairāki medikamenti un vaginālie supozitoriji, jāsaņem 87 injekcijas vēderā un pakaļpusē, lai paliktu stāvoklī VIENREIZ.

…

Un šaubu nav – apgalvojot, ka tas prasīja ”tikai” 821 dienu, lai paliktu stāvoklī vienreiz, tas nebūt neataino to mēslu parādi, kas darījās manā galvā dienu no dienas: no grūtsirdības pēc kārtējā nesekmīgā cikla līdz pilnīgai pārliecībai, ka ŠIS nu reiz būs tas īstais mēnesis, līdz 80 miljoniem Google meklējumu un uztura bagātinātāju triekšanai māgā, līdz seksam ar gaisā atstutētiem gurniem un visiem citiem nenormālajiem kontroles atgūšanas mēģinājumiem, no būšanas pārliecinātai, ka tas ir izdevies, pāragrai sajūsmai par gultiņām un mazītiņām kurpītēm, līdz raudāšanai vannasistabā vairāku dienu garumā, atnākot kārtējām mēnešreizēm.

Par svara pieaugumu, par svara zaudēšanu. Par to, cik ļoti es nespēju pieņemt savu ķermeni un tā trūkumus. Par to, cik nikna es biju, ka mans ķermenis nedarīja to, ko es vēlējos. Kā mani mati krita ārā no stresa. Kā es nevarēju gulēt vai paskatīties uz sevi spogulī. Kā, tā vietā, lai priecātos par draudzenēm, kas palika stāvoklī, es izjutu tikai egocentrisku naidu un žēlumu.

…

Katru sesto pāri ietekmē neauglības problēmas.

Mans bijušais vīrs un es bijām viens no šiem pāriem. Es neteikšu, ka neauglība bija tieši tas iemesls, kā dēļ mēs izšķīrāmies (jo bija gana daudz citu), taču pāriem, kas piedzīvo neauglību, esot trīs reizes lielākas izredzes izšķirties.

Arī es izlasīju pietiekami daudz rakstu par to, kā pārdzīvot neauglību, kad pati gāju tam cauri. Taču es neko no tā nemēģināju, jo biju pārliecināta, ka kuru katru brīdi palikšu stāvoklī. ŠIS noteikti būs tas mēnesis! Es sevi pārliecināju katru reizi.

Un beigu beigās izrādījās, ka tad, kad beidzot paliku stāvoklī, es biju viena, nobijusies, un visas manas attiecības bija driskās. Mana laulība bija izputējusi, jo biju nostādījusi palikšanu stāvoklī augstāk par veselīgu attiecību uzturēšanu ar savu partneri (un, protams, citu katastrofisku mūsu laulības problēmu ignorēšana). Tāpat es biju atgrūdusi draugus, it īpaši tos, kas bija palikuši stāvoklī pēc tam, kad es sāku mēģināt.

Tādēļ tas, ko es teikšu, ir šis – ciešanas ir izvēles iespēja.

Es savas ciešanas izvēlējos. Es izvēlējos dzīvot sevis žēlošanā. Es izvēlējos lēnām atteikties no visa, ko es reiz mīlēju, līdz mans pasaules redzējums, mana izpratne par prieku un panākumiem, bija noreducēta līdz palikšanai stāvoklī. Ja es paliktu stāvoklī, es būtu laimīga. Ja es paliktu stāvoklī, es būtu veiksmīga. Un es cietu tieši tā iemesla dēļ, ka tas bija kļuvis par manu pasaules redzējumu.

Tāpēc šeit ir pāris lietas, ko es varu ieteikt tev, ja nevēlies vairs būt staigājoša nelaimes čupiņa (jeb – es):

1. Raksti dienasgrāmatu

Ejot cauri savai neauglības epopejai, es rakstīju privātu blogu. Tas palīdzēja man izdabūt domas ārā no galvas, jo īpaši tās briesmīgās, kā piemēram, ”KĀDA VELNA PĒC TĀ 12-GADĪGĀ NARKOMĀNE KAIMIŅOS IR STĀVOKLĪ, KAD MAN IR VĪRS, MĀJA UN KARJERA???”

2. Meklē psihologa palīdzību

Es izvēlējos to nedarīt līdz brīdim, kad paliku stāvoklī, un tad jau nācās strādāt arī ar pagātnes bagāžu atpakaļejošā virzienā visu 2 gadu un 3 mēnešu periodā. Tāpat mums tajā laikā nācās uzsākt arī pāru terapiju, lai mēģinātu sakārtot daļu no pieredzētā kopā. Atrodi labu psihologu pēc iespējas ātrāk. Apzinies, ka tas būs smagi. Un apzinies, ka tev būs vajadzīga palīdzība.

3. Meklē atbalsta grupas

Atrodi draugus, kas piedzīvojuši to pašu, ko tu, un var tevi atbalstīt, klātienes vai online grupas sievietēm, kas cīnās ar neauglību.

4. Pārliecinies, ka vari paļauties uz savu dzīvesbiedru

Es jutos ļoti, ļoti vientuļa, saskaroties ar savu neauglību. Mans bijušais vīrs no tiesas ticēja, ka pietiks ar to, ja nodarbosimies ar seksu bez kontracepcijas kad vien vēlēsimies, un tas notiks tad, kad notiks. Es jutu, ka nevaru dalīties ar viņu visās manās trakajās domās, jo viņš tās uzskatīja par vienkārši… trakām. Mans bijušais vīrs nebija cilvēks, uz kuru es varēju paļauties, un neauglība saasina jebkuru problēmu, kas laulībā jau pastāv. Man jau toreiz vajadzēja saprast, ka šīs attiecības neizdzīvos ilgi tā iemesla dēļ, cik ļoti viena es jutos tajā laikā. Tāpēc pārliecinies, ka esi atklāts ar savu dzīvesbiedru. Pārliecinies, ka vari uz viņu paļauties UN ka viņš vai viņa spēs saprast tevi un tavas vajadzības. Apmeklējiet pāru terapiju, ja sastopaties ar problēmām.

5. Parūpējies par sevi

Nopērc sev jauku zeķu pāri. Ieej burbuļu vannā. Dodies vienpatīgos divriteņa izbraucienos. Izdzer sasodīti labu latti vai alu, kad zini, ka kārtējais cikls ir noslēdzies. Saņem masāžu. Meditē. Skaties komēdijas. Neļauj savai pasaulei sarukt līdz brīdim, kad tevi definē vairs tikai tavu reproduktīvo orgānu spēja vai nespēja.

6. Iztēlojies alternatīvas

Labākā lieta, ko mans bijušais vīrs un es darījām, ir savas dzīves iztēlošanās citādi. Mēs taisījāmies uzsākt IVF procesu, un bijām jau nolēmuši, ka tā būs pēdējā lieta, ko mēģināsim. Mēs zinājām, ka nebūsim emocionāli spējīgi panest adopcijas karuseli, tādēļ mēs apsēdāmies un iztēlojāmies PILNĪGI jaunu dzīvi gadījumā, ja IVF nenostrādās un ja mums nāksies izvēlēties bezbērnu dzīvi. Es esmu skolotāja, un mēs dzīvojām ļoti ģimenēm draudzīgā rajonā. Mēs runājām par savu karjeru mainīšanu, par pārvākšanos uz lielpilsētu, par ceļošanu. Mēs iztēlojāmies dzīvi nevis TUKŠU, bet PILNU ar iespējām, un tas man ļoti palīdzēja. Man bija jāapzinās, ka man ir iespēja dzīvot tādu dzīvi, ko varu uzskatīt par veiksmīgu, arī tad, ja tā nav tikai par bērniem.

…

Ciešanas ir izvēles iespēja. Es nevaru vien uzsvērt to pietiekami.

Dari, ko spēj, lai tev nebūtu jācieš. Uzņemies iniciatīvu. Attīsti asu humora izjūtu. Nopērc kāju vanniņu. Skaties Disneja multenes. Raksti dienasgrāmatu par to, kā esi ēdusi tik daudz auglību veicinošā kale kāposta, ka tavas kakas ir konstanti zaļā krāsā un cik ļoti tev besī tava stāvoklī esošā draudzene Bonija. Dejo. Esi aktīva. Pārdzīvo to, un varbūt tu arī augsi. Tu tam tiksi cauri un būsi stiprāka. Būsi!

_______________________________________________________________________

Publiciste Tara Blair Ball raksta blogu par pašas pieredzētajiem neauglības un attiecību līkločiem, un ir publicējusi arī memuāru The Beginning of the End of My Marriage. Viņas raksti pieejami publicēšanas platformā Medium.

Raksts publicēts ar autores atļauju un oriģinālvalodā atrodams šeit.

Neauglība un pozitīvisma tirānija. #1

Thu, 31 Oct 2019 08:27:00 +0000

Neauglība ir sāpīgs jautājums, kas aktuāls ik dienas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Aprīlī tiek atzīmēta neauglības nedēļa, savukārt jūnijā - neauglības atbalsta mēnesis. Septembrī tiek atzīmēta nedēļa, kad atbalstām pārus, kas ir bezbērnu ne savas izvēles dēļ, un tikko, oktobrī, aizvadīta grūtniecības un zaudēto mazuļu piemiņas diena, savukārt 2. novembrī ir pasaules auglības diena. Pieminot un atbalstot visus tos cilvēkus, kurus endometriozes vai jebkāda cita iemesla dēļ jebkad skārusi neauglība, piedāvājam trīs dažādu skatu punktu rakstu sēriju par neauglības radītajām sajūtām, pārdzīvojumiem un ieteikumiem apkārtējiem.

Pirmais raksts par neauglību bez liekiem izskaistinājumiem un pārprastas pozitīvās domāšanas negatīvo ietekmi uz sievietes emocionālo stāvokli un veselību. Dažreiz tā vietā, lai kaut ko teiktu, LŪDZU, labāk paklusējiet un paesiet vienkārši blakus. No jūsu vēlmes palīdzēt un uzmundrināt visbiežāk mēs krītam vēl lielākā bezcerībā un jūtamies vēl vairāk nesaprastas.

Attēls: Gordon Johnson | Pixabay

Kāpēc tev nav jāpievienojas pozitīvās domāšanas kultam, kad tu cīnies par bērniņa ieņemšanu.

Neauglība ir sūdīga.
Ļoti, ļoti sūdīga.

(Spoilera brīdinājums: šis teksts nebūs piebāzts ar motivējošām afirmācijām par neauglību. Būs arī lamāšanās, un daudz. Tiktāl jau droši vien būsiet uzminējuši.)

Neauglība var būt traumējoša, sirdi plosoša, brutāla un nepielūdzama.

Bieži citēts pētījums par neauglības psiholoģisko ietekmi ir pierādījis, ka depresijas līmeņi pacientiem ar neauglību bija vienlīdz augsti kā pacientiem, kam diagnosticēts vēzis.

Kādā citā pētījumā tika noskaidrots, ka 4 no 10 sievietēm izjūt PTST [1] simptomus pēc piedzīvota spontānā aborta.

(Neviens, kurš apgalvo, ka “bēbja radīšanas fāze bija jautra”, acīmredzot nav piedzīvojis neauglības dāvātos “priekus”.)

VAI TAD NAV JAUTRI?!

…

Pozitīvās domāšanas kults

Un tomēr, jebkad, kad cilvēki runā par neauglību, jebkāds jēgpilns tās izraisīto emocionālo ciešanu apliecinājums no apkārtējiem, šķiet uzkrītošs… dēļ tā neesamības.

Vienīgā cilvēkiem pieņemamā stāstījuma forma ir tāda, kas ir pozitīva. Jebkuru negatīvu domu apcerēšana ir teju grēcīga. Atļaut sev justies izmisušam, skumjam vai nemiera pilnam nav pieļaujams. Jebkādos apstākļos jāpaliek cerīgam un optimistiskam.

Kādēļ ieteikums “ATSLĀBSTI”, ir absolūti nelietderīgs ieteikums neauglības gadījumā

Atļaujies vien ieminēties, ka cīnies ar neauglību, un ir principā garantēts, ka kāds tev ieteiks mītiskās, visuvarenās zāles - atslābināšanos.

(Ja tu spēlē neauglības bingo, “vienkārši atslābsti” ir starp daudzpunktniekiem, bet drīz tiks izspiests no topa pozīcijas dēļ visu jaunā favorīta “kāpēc tu vienkārši neadoptē?”)

Ja tu jebkad esi piedzīvojis neauglību, sekojošie komentāri var šķist pat pārāk pazīstami.

KoCitiSakaNeauglīgiemCilvēkiem:
Vienkārši atslābinies un tas notiks pats no sevis.

Ko mēs tikmēr dzirdam:

Es attiecos pret tavu pavisam īsto medicīnisko problēmu ar nicinājumu, un jā, es zinu, ka nekad neatļautos diabētiķim/vēža slimniekam/invalīdam ar vienu roku ieteikt vienkārši atslābināties, bet kaut kāda iemesla dēļ man šķiet, ka tas atrisinās tieši TAVU medicīnisko problēmu gana vienkārši.

KoCitiSakaNeauglīgiemCilvēkiem:
Mana brālēna sekretāres māsas drauga kaimiņš un viņa sieva mēģināja 17 gadus un 300 IVF [2] ciklus, viņai bija bloķēti olvadi un viņam tikai viena ola un zems spermas apjoms, un viņiem tika teikts, ka viņi nekad nepaliks stāvoklī, tādēļ viņi pārstāja mēģināt, pieteicās adopcijas rindā, devās brīvdienās, atslābinājās, piedzērās, un - vaimandieniņ - viņai dabiski pieteicās četrīši. Nekad nepadodies!

Ko mēs tikmēr dzirdam:
Man nav ne jausmas par ko es runāju no medicīnas viedokļa, bet es tik un tā tev došu padomu, un izspļaušu citur noklausītus nesaistītus gadījumus tikai tāpēc, ka tas, iespējams, ir vienīgais stāsts, ko par šo tēmu zinu. Tāpat es uzskatu, ka tavs lēmums neturpināt absurdo, sirdi plosošo un ārkārtīgi dārgo ārstniecību nozīmē tikai to, ka tu acīmredzot nemaz to gana stipri nevēlies vai necenties pietiekami. Kaunējies būtu…

KoCitiSakaNeauglīgiemCilvēkiem:
Varbūt tev vajadzētu iepauzēt - ja vien tu atslābtu, tas notiktu. Tā notika ar mani. Mēs mēģinājām palikt stāvoklī 6 mēnešus bez panākumiem, tad mēs devāmies brīvdienās, aizmirsām par to visu un - BAMS, es paliku stāvoklī. Tev tas notiks, kad pienāks īstais laiks, es zinu.

Ko mēs tikmēr dzirdam:
Mans 6 mēnešu nepalikšanas-stāvoklī-no-mīlēšanās stāsts ir tieši tāds pats kā tavs gadiem ilgstošas neauglības un neskaitāmu fiziski, emocionāli un finansiāli mokošu neauglības ārstēšanas procedūru stāsts. Es uzskatu, ka tu centies pārāk stipri, un ka viss šis stress ir pie vainas tam, ka tu nepaliec stāvoklī. Noteikti, ja reiz tas nav jau noticis, pat ar visām tavām pūlēm, tu droši vien dari kaut ko nepareizi.

…

Publisks paziņojums jums visiem: WHO [3] klasificē neauglību kā “reproduktīvo orgānu saslimšanu”.

Starp tās cēloņiem ir tādi iemesli kā PCOS, endometrioze, miomas, polipi, bloķēti olvadi, iedzimtas dzemdes anomālijas, iegurņa saaugumi, dzemdes dabīgās galētājšūnas, dažādas autoimūnas saslimšanas, spermas defekti (skaits, kustība, morfoloģija, DNS fragmentācija) un hromosomu sarežģījumi, piemēram, līdzsvarotas translokācijas, neminot neskaitāmus citus iemeslus.

Kas visi, acīmredzot, var tikt atrisināti vien ar pozitīvo domu spēku.

(Lai gan, interesantā kārtā, tik bieži vis nedzirdam par relaksāciju kā ieteicamo ārstniecības veidu tādām saslimšanām kā cistiskā fibroze, motorā neirona slimība vai vēzis…)

Manā gadījumā, ņemot vērā, ka esam gājuši cauri 4 IVF cikliem (un 7 pārtrauktiem), pirmsimplantācijas ģenētiskajam skrīningam, veselai bagātībai dīvainu, brīnišķīgu, sāpīgu (un dārgu) izmeklējumu, tūkstošiem un tūkstošiem vērtiem medikamentiem (tabletēm, plāksteriem, pesārijiem, supozitorijiem, zemādas injekcijām, intramuskulārām injekcijām, sistēmām un infūzijām, ja precīzāk), 2 histeroskopijām un konsultācijām pie labākajiem auglības speciālistiem abās Atlantijas okeāna pusēs…

...mans minējums ir tāds, ka tavs neauglības ārstēšanas plāns ar nosaukumu “doties brīvdienās un piedzerties” - lai gan, bez šaubām, tīkams - *iespējams* nepalīdzēs salabot manu dzemdes gļotādu un samierināties ar faktu, ka es nekad nespēšu iznēsāt savu atvasi.

(Plus, brīvdienas un atslābinošus kokteiļus esmu jau mēģinājusi. Dīvainā kārtā, joprojām bez bērniem.)

…

Kāpēc tas ir jo baisāk, kad atslābt tev iesaka mediķis

Viena lieta ir, kad draugi ar labiem nodomiem, bet bez sajēgas tev saka, ka iemesls, kāpēc nepaliec stāvoklī, ir tavs stress. Bet, kad auglības klīnikas reklamē maldinošu priekšstatu, ka pozitīvas domāšanas trūkums samazinās tavas iespējas (ar mājienu, ka, ja ārstēšana izgāžas, atliek vien vainot sevi), - tas, lūk, ir vienkārši ļauni.

Kāda no Londonas vadošajām auglības klīnikām savā mājaslapā raksta šādi:

Nav šaubu: jūsu emocionālā veselība savā ziņā var ietekmēt jūsu spēju palikt stāvoklī. Mūsu domas un sajūtas nosaka mūsu emocionālo un fizisko stāvokli. Es ticu, ka negativitāte un negatīvas domas var kļūt par traucēkli bērniņa ieņemšanai.

Kāda cita Apvienotās Karalistes klīnika iesaka sekojošo:

Pozitīvā domāšana var kļūt par ļoti spēcīgu instrumentu, uzlabojot izredzes sekmīgam IVF procesam. Savukārt stresam un dusmām var būt pretējs efekts, kad ir runa par IVF, tāpēc jūsu labākajās interesēs ir atsvabināt sevi no šīm emocijām. Stresam ir tieša ietekme uz sievietes menstruālo ciklu un auglības procesu, un tas var ietekmēt jūsu sekmes IVF ārstēšanā.

Kāda klīnika Tuvajos Austrumos (lapā, kas ambiciozi nodēvēta “Pozitīvisma spēks: Tici, ka spēsi un tu spēsi!”) ierosina pat pārstāt runāt par savām bailēm un šaubām:

Sapulcini ap sevi cilvēkus, kas spēj klausīties tevī un tavā ceļojumā ar pozitīvu pieeju, un izvairies no runāšanas ar tiem, kas ir negatīvi.

Līdz ar to - ja tu līdz šim vēl neizjuti izmisumu par visu šo sirdi graujošo procesu un neizdošanos, nu ir iespēja sevi šaustīt par to, ka pat ārsti uzskata, ka tā, iespējams, varētu būt tava vaina, ka nepaliec stāvoklī - jo tu neesi pietiekami līksms un optimistisks.

Auglības klīnikas ir daļa no multimiljonu industrijas, gūstot ienākumus no medicīniskām procedūrām fiziskām kaitēm - procedūrām, kas nav ne tuvu relaksējošas. Ja klīnikas patiesi ticētu, ka stresam ir nozīmīga ietekme uz sekmīgu ārstēšanu, tās bārstītu meditāciju pa labi pa kreisi kā daļu no ārstniecības protokola. Tās prioritarizētu auglības psiholoģisko terapiju kā nozīmīgu soli jebkurā IVF ciklā - tā vietā, lai pozicionētu to kā ķekša pēc, klārējot, ka visām Apvienotās Karalistes klīnikām būtu jāpiedāvā pacientiem (izvēles) psiholoģiskās konsultācijas, bet patiesībā nedarot neko, lai to īstenotu.

Daudz izdevīgāk taču ir grūst pacientam virsū šo pozitīvisma kampaņu (un vainu par tās trūkumu). Pērc-vienu-saņem-otru-par-brīvu piedāvājums vainas apziņai - sniedzot iespēju justies kā dubultam neveiksminiekam! Tev likās, ka iemesls, kāpēc netiec pie bērna, ir tavā ķermenī? Tad nu tagad izrādās, ka tas ir arī tavā galvā! Kad mēģini sevi atkal nostādīt uz kājām pēc kārtējā nesekmīgā cikla, izmisīgi meklējot atbildes - iespējams, tā vietā, lai prātotu, vai klīnika būtu varējusi rīkoties citādi, iespējams, vaina jāmeklē sevī? Varbūt tieši tu sabotēji savas izredzes, esot tik nobažījies un nemierīgs par kārtējo izgāšanos?

…

Kādēļ tev nebūtu jājūtas slikti par jušanos slikti

BMJ (viens no pasaules vecākajiem un cienītākajiem medicīnas pētījumu žurnāliem) ir veicis plašu pētījumu analīzi, apkopojot esošos pētījumus par sarežģīto diskusiju tajā, vai psiholoģiskais stāvoklis ietekmē auglības iznākumu. Pētījuma autori apstiprināja, ka pierādījumi liecina - šī teorija ir - izmantojot piemērotu tehnisko žargonu - PILNĪGAS MUĻĶĪBAS.

Āha. Asprātīgi nodēvētais pētījums “Emocionālais stress neauglīgām sievietēm un asistētu reproduktīvo tehnoloģiju neizdošanās: perspektīvo psihosociālo pētījumu metaanalīze” apkopoja datus no 14 dažādiem pētījumiem, kas kopumā sekoja 3500 sieviešu neauglības ārstēšanas procesam. Pētījums apliecināja:

“Šīs metaanalīzes rezultāti kā sievietēm, tā ārstiem no jauna pierāda, ka emocionālais stress, ko izraisījušas auglības problēmas vai citi dzīves notikumi vienlaikus ar ārstēšanu, nekādi neietekmēs izredzes palikt stāvoklī.”

Redziet? Emocionālais stress neietekmēs izredzes palikt stāvoklī.

Saņemiet, pozitīvisma tirāni!

…

Nav šaubu, ka dzeltenā prese kā Daily Mail turpinās līksmi publicēt tādus virsrakstus kā “Stress var dubultot neauglības risku sievietēm” (necik pārsteidzoši izvēloties sensacionālu nosaukumu, kas nonāk pretrunā ar pētījuma patiesajiem rezultātiem, ko NHS apkopojis šeit: “Pētījumā netiek pierādīta stresa ietekme uz auglību”).

Varbūt kādreiz nākotnē pārliecinošāki pierādījumi apliecinās, ka patiesībā tomēr ir skaidra likumsakarīga saikne starp trauksmi un neauglības diagnozi. Varbūt mums visiem tiešām ir jālec pozitīvisma vagonā, lai iegūtu jebkādas izredzes uz atvasēm.

Tomēr pagaidām Dr Džekija Boivina - viena no augstākminētā BMJ pētījuma autorēm - iesaka:

“Ja nu cilvēki tiešām izvēlas pamēģināt kādu stresa apkarošanas metodi - un internetā var atrast miljoniem dažādu lietu, kas apgalvo, ka palīdzēs palikt stāvoklī - tad tās vajadzētu izmantot drīzāk savas dzīves kvalitātes uzlabošanai, nevis ar mērķi palikt stāvoklī.”

…

Kādēļ ir normāli atraidīt pozitīvisma kultu

Stress, iespējams, nerada neauglību, bet neauglība noteikti rada stresu.

Un lielai daļai no mums, tā vietā, lai palīdzētu šo stresu kliedēt, pozitīvisma kults to padara daudz, daudz trakāku.

Arī es izmēģināju kaudzi dažādu prāta-ķermeņa uzlabošanas metožu, kuras labākie auglības guru rekomendēja kā vitālus stresu mazinošus paņēmienus, lai uzlabotu sekmes auglības frontē.

Tostarp, bet ne tikai: auglības akupunktūru, pozitīvās afirmācijas, hipnoauglības metodi, auglības refleksoloģiju, vizualizāciju un vadīto iztēli, speciālista meditāciju auglībai, Maiju abdominālo masāžu, apzinātību, krāsojamās grāmatas un pateicības sarakstus.

Vai man tas viss likās patīkami un relaksējoši? Nē.
Vai mani nokaitināja tas, ka šīm metodēm mani bija jāatslābina, bet tas nenotika? Jā.
Vai sāku uztraukties, ka nedaru tās “pareizi”, jo, acīmredzot, tās strādā visiem pārējiem, kas mēģina, bet ne man? Jā.
Vai es jutos nobažījusies par to, ka izjūtu papildus stresu, zinot, ka tas iet pilnīgā pretrunā ar visu šo metožu sākotnējo ideju? Jā.
Vai es jutu nožēlu par kolosālu naudas izsviešanu vējā? Jā.
Vai es tiešām noticēju, ka tam visam būs jebkāds taustāms iznākums manā ārstēšanā? Nē.

Es esmu ciniska. Es uzskatu sevi par (kopumā) racionālu personu. Es daudz neuzticos ‘alternatīvajai’ medicīnai. Es esmu no tiem cilvēkiem, kas sabārs homeopātiju un aicinās cilvēkus izlasīt tādas grāmatas kā Bad Science, lai apzinātos pierādījumos balstītas medicīnas nozīmīgumu.

Taču par spīti tam, ka es taču zināju labāk, es to visu mēģināju tāpat. Tāpēc, ka jutos vainīga, ka, ja nemēģinātu kļūt par super-atlābināto, mega-Zen, ūber-pozitīvo, neauglības saulstariņu-pirmrindnieci, tā būtu mana vaina, ja (kad) ārstēšana neizdotos.

Pozitīvisma kults bija kļuvis par rungu, ar kuru es pati sevi zvetēju.

…

Pozitīva attieksme var būt ļoti, ļoti noderīga vispārējai mentālai veselībai. Bet tā nav panaceja bērna ieņemšanai un iznēsāšanai.

Skatoties atpakaļ, es personīgi vēlos kaut būtu veltījusi vairāk uzmanības pašaprūpei, un mazāk - pozitīvisma altāra pielūgšanai.

Tas, kas patiesībā man palīdzēja visvairāk, bija savas “cilts” atrašana. Sievietes, kas piedzīvojušas to pašu, kas saprata tieši kā es jūtos. Kas bija tikpat aizkaitinātas par visu šo Poliannas cienīgo maskarādi [4]. Kas atzina skaļi, cik neticami sūdīga ir neauglība, un nemēģināja to notušēt ar sentimentālām banalitātēm. Kas ieklausījās bez spriedelēšanas. Kas dalījās līdzjūtībā, sardoniskos smieklos, savējo būšanā un atbalstā. Kas lika man justies mazāk vientuļai.

Nav pareiza vai nepareiza veida, kā būt neauglīgam. Tikai tas, kas tev palīdz to pārdzīvot.

Londoniete Katy Lindemann savā pieredzē, ejot cauri neauglības ārstēšanas procedūrām, dalījusies jau vairākos publicētos rakstos dažādos medijos, un šobrīd strādā arī pie grāmatas tapšanas, kas vēstīs par neauglīgu cilvēku pieredzēto un izjusto. Viņas paspārnē tapusi arī grupa, kas nodēvēta par Uber Barrens Club (barren = neauglīgs, parasti - neauglīga zeme). Tā radīta savstarpējam atbalstam un solidaritātei, un pati autore to raksturo kā “klubu, kam neviens nevēlētos pievienoties”.

Raksts publicēts ar autores atļauju un atrodams oriģinālvalodā šeit.

________________________________________________________________________

[1] Posttraumatiskā stresa traucējumi

[2] In vitro fertilizācija - ekstrakorporālā (ārpusķermeņa) apaugļošana

[3] Pasaules veselības organizācija

[4] Amerikāņu rakstnieces Eleonoras H. Porteres grāmatā Polianna (1913) galvenā varone spēlē prieka spēli, kas nozīmē meklēt pozitīvo visur, arī negatīvajā. Poliannas vārdā nosaukts princips psiholoģijā, ar ko apzīmē fenomenu, kas liek cilvēkiem atcerēties pozitīvās pieredzes spilgtāk kā negatīvās.

Endometriozes ieteicamā literatūra: pēdējās piecgades labākās grāmatas

Mon, 26 Aug 2019 12:48:00 +0000

Būt par endometriozes pacienti 21. gadsimtā - iespējams - ir krietni vieglāk kā jebkad agrāk. Veiktie pētījumi ir snieguši mums labāku izpratni par slimības būtību, un izrāvieni ārstēšanas metodēs un tehnoloģijās palīdzējuši speciālistiem gan diagnosticēt, gan ārstēt krietni ātrāk un efektīvāk. Arī pacientēm nesamā atbildība - izglītot sevi - ir krietni vienkāršāka šobrīd, kad informācijas resursi pieejami klikšķa attālumā. Tomēr laikā, kad no vienas puses ir ārsti, kas vēlas redzēt izglītotas pacientes, un no otras - simtiem forumu un steigā izlasītu komentāru - ir grūti orientēties lielajā informācijas apjomā. Diemžēl šajā sarakstā iekļautās grāmatas (pagaidām) pieejamas tikai angliski lasošajai auditorijai. Tomēr tās sniedz labu ieskatu tajā, kādā virzienā attīstās pasaules vēsmas endometriozē gan kā slimībā, ar kuru mācāmies sadzīvot, gan sociālā parādībā, kādu to padarījušas pacienšu aktivitātes visā pasaulē.

1. Stāstu apkopojums
FemTruth - Endometriosis Edition: A Collection of Stories From Courageous Women (Silvia Sidney Young, 2019)

Kā vēsta nosaukums, šajā izdevumā apkopoti drosmīgu sieviešu stāsti par viņu pieredzēto cīņā ar endometriozi. Katrs no šiem stāstiem ir tikai īss mirklis laikā no 2018. gada, sievietēm cīnoties ar skarbu un bieži pārprastu slimību, kas pēc aplēsēm skar katru desmito sievieti. Tas ir dzīvs pierādījums endometriozes pacienšu cīņai par taisnīgumu un pret cilvēktiesību pārkāpumiem.

Izdevuma rašanos apraksta Silvia Young - publiciste un autore, arī pati būdama endometriozes slimniece:

“Es uzaicināju sievietes iesūtīt savus pieredzes stāstus. Toreiz biju plānojusi tos tikai individuāli sagatavot publicēšanai platformā Medium. Taču, izlasot iesūtīto, es aptvēru, kāds spēks nāk no sieviešu savstarpējās dalīšanās pieredzē, un no tā uzplauka arī grāmata. Drosme, ar kādu mēs esam gatavas atminēties pagātnes traumas un dalīties ar tām publiski citu sieviešu labā, ir patiess apliecinājums neatlaidībai un kopīgai taisnīguma izjūtai. Kopā, daloties savā pieredzē, mēs varam rast patiesību un būvēt taisnīgāku nākotni nākamajām paaudzēm.”

Lasītāju komentāri:

Bez nepieciešamības to izpaust rakstītajā skaļi, šajās lappusēs atklājas sabiedrības vienaldzība, misogīnija, noraidījums un apātija. Šī grāmata spilgti izgaismo netaisnību, ko piedzīvo tie, kas pazīstami ar endometriozi. Ienāciet šo sieviešu pasaulē - var atklāties, ka pēc grāmatas izlasīšanas attapsieties, aizstāvot pārmaiņas, par kurām šī sabiedrības grupa cīnās jau gadu desmitiem.
Dusmas, vilšanās, skumjas - tik daudz emociju mani pārņēma, lasot šo grāmatu un apzinoties, ka sievietes dzīvo sāpēs un tiek ignorētas no daudzu mediķu puses pirms viņu sūdzības tiek uztvertas nopietni.

2. Alternatīva pieeja ārstēšanai
From Pain to Peace With Endo: Lessons Learned on the Road to Healing Endometriosis (Aubree Deimler, 2014)

Kā zināms, katras pacientes gadījums ir unikāls, un tāpat var atšķirties pacienšu izvēlētais ārstēšanas virziens. Lai gan rietumu medicīna ir pierādījusi sevi kā spēcīgu ieroci cīņā ar endometriozi, tikpat daudz piekritēju ir arī alternatīvās medicīnas pieejai vai abu apvienojumam. Viena no iecienītākajām grāmatām pacientēm, kas dod priekšroku dabiskākai ārstēšanai, ir autores, izaugsmes treneres un enerģētiskās dziednieces Aubree Deimler, arī endometriozes slimnieces, grāmata par mācībām, kas gūtas ceļā uz dzīšanu

“Tavam ķermenim ir apbrīnojamas spējas dziedēt sevi, tiekot pareizi pabarotam. Apgūsti sava ķermeņa dabisko dziedināšanas mehānismu mijiedarbību, lai radītu tam vidi, kas atvaira endometriozi un ar to saistītās problēmas:

Iemācies, kā ēst, lai samazinātu iekaisumu savā ķermenī, un to, kāpēc vesela gremošanas sistēma ir galvenā;
Saproti saistību starp saviem hormoniem un endometriozi;
Noskaidro, kāpēc ir nepieciešams atbrīvot savu ķermeni un prātu no toksīniem;
Iemācies atrast mieru un mīlestību savam ķermenim.”

Lasītāju komentāri:

Autore, pateicoties tradicionālas medicīnas izglītības trūkumam, vienkāršā valodā izskaidro to, kā endometrioze iespaido vairāk kā tikai sievišķos orgānus, un velta laiku katrai orgānu sistēmai un tam, kā tie saistīti ar endometriozi. Tāpat viņa piedāvā risinājumus orgānu sistēmu ārstēšanai izmantojot alternatīvo medicīnu.

3. Dienasgrāmata pašizpētei
Endometriosis Pain Management Journal (Sophie Marissa, 2019)

Bez šaubām liela daļa mūsdienu sieviešu dod priekšroku lielajai sievietes veselībai veltītajai mobilo aplikāciju daudzveidībai, un vairums no mums ir izmēģinājušas vismaz vienu. Taču sievietēm, kas vēlas veltīt mazliet vairāk laika un domu savas slimības izzināšanai un pašsajūtas piefiksēšanai, dienasgrāmatu izstrādātāja Sophie Marissa izveidojusi žurnālu endometriozes sāpju vadīšanai.

Tas ir piemērots endometriozes pacientēm ar hroniskām sāpēm un atkārtotām sāpju epizodēm. Tas tiek piedāvāts kā pārdomāta dāvana kādai tuvai sievietei vai dāvana sev pašai, grāmata, kurā pierakstīt savas sajūtas, piefiksēt sāju izpausmes un ko izmantot kā instrumentu pašaprūpē. Dienasgrāmatā iekļautas sāpju un pašsajūtas izsekošanas lapas, kurās to īpašniece var veidot iknedēļas grafikus un ikdienas diagrammas, lai izpētītu, vai konkrēti punkti ikdienas režīmā ietekmē sāpju veidošanos. Tāpat dienasgrāmatas lappuses papildinātas ar iedvesmojošiem citātiem un ilustrācijām.

Dienasgrāmatā iekļauti pateicības pamudinājumi, kas var palīdzēt fokusēt domas no sliktām dienām uz lietām, kas sievieti viņas dzīvē dara pateicīgu, un tāpat arī meditācijas un apzinātības vingrinājumi pašaprūpei.

4. Romāns
Please Read This Leaflet Carefully: Keep This Leaflet. You May Need to Read It Again (Karen Havelin, 2019)

Norvēģu jaunās autores un tulkotājas Karen Havelin debijas romāns ir stāsts par sievieti, kuras ķermenis ir kļuvis par tās ienaidnieku. Lasītājam dota iespēja iepazīt romāna varoni Lauru, kura strādā un rūpējas par savu meitu, vienlaikus cīnoties ar sāpēm un savu neredzamo slimību - endometriozi. Stāstam atkāpjoties pagātnē, mēs iepazīstam Lauras jaunākas un veselākas versijas, un atklājam sievietes nepagurstošos centienus atgūt kontroli pār savu identitāti, slimību un konfliktējošajām prasībām no ārstu, draugu, mīļoto un ģimenes puses. Karen Havelin debijas romāns ietērpj ikdienišķas dzīves ainas saistošā un drūmi komiskā romānā par pieaugšanu, mīlestības līkločiem un dzīvi trauslā ķermenī. Tas ir griezīgi humoristisks un vienlaikus caurredzošs stāsts par intīmu izrēķināšanos ar saviem iekšējiem dēmoniem un par ikdienas dzīves nedrošību, atklāts caur sievišķīgu skatījumu.

“Romāns, kas lasāms kā labākie memuāri - kas lasītāju ievelk sevī un maina tā redzējumu par attiecībām.” - The Guardian

“Skaidri saredzama atklāsme par to, kā sieviešu veselības jautājumi reti tiek uztverti nopietni, gudri atšķetinot sievietes psihi.” - The Paris Review

“Vienlaikus dziļš un smalkjūtīgi sarakstīts, Havelinas drosmīgi veidotais sievietes reproduktīvo pārdzīvojumu portrets atklāj sevi kā skaisti novērots pieaugšanas stāsts vairāku kontinentu ietvarā. Šī grāmata paliks ar tevi vēl ilgi pēc tās izlasīšanas.” - Iris Martin Cohen

Lasītāju komentāri:

Ja tavu tuvinieku lokā ir kāds, kas sadzīvo ar hronisku slimību, šī grāmata ir obligātā lasāmviela. Pēc tās izlasīšanas tu sapratīsi tuvinieka sāpes pavisam jaunā līmenī.
Romāns lika aizdomāties par daudz ko - citu sāpēm, par to, kādas sāpes atzīst sabiedrība, par invaliditāti, sāpju neredzamību, mentālo veselību un ieklausīšanos citos.

5. Pavārgrāmata
The Endometriosis Health and Diet Program: Get Your Life Back (Andrew Cook, Danielle Cook, 2016)

Šī grāmata no pasaules vadošajiem endometriozes speciālistiem ir guvusi plašu atzinību ar to, ka sevī iekļauj ne tikai ēdienu receptes, bet visaptverošu informāciju par dzīvesveida maiņu pašsajūtas uzlabošanai. Tā sola atšķetināt mītus, kas radušies par un ap endometriozi, un piedāvāt zinātnē balstītas rekomendācijas, kuras ir viegli saprotamas un pielāgojamas sev - rekomendācijas, kas pievēršas problēmas pamatrisināšanai, nevis tikai simptomu kliedēšanai.

Grāmatā iekļautais plāns sadalīts trīs daļās:

1. daļa sniedz pamata informāciju par endometriozi, to veicinošajiem faktoriem un standarta medicīnas piedāvājumu endometriozes ārstēšanā. Tā izskaidro endometriozes medicīnisko pusi un to, kā slimību ietekmē mūsu dzīvesveida izvēles, atbildot uz dažādiem “kāpēc” šīs slimības sakarā.

2. daļa satur integrējošu dzīvesveida plānu, kas veidots, lai palīdzētu kontrolēt un potenciāli palēnināt endometriozes progresu ķermenī. Tas iemācīs stiprināt savu ķermeni un optimizēt veselību caur detoksifikāciju un stresa samazināšanu, efektīviem vingrinājumiem un noderīgiem uztura bagātinātājiem.

3. daļas galvenais uzsvars ir uz ēdienu un tā ietekmi uz endometriozi. Autori ir izstrādājuši zinātniskos pētījumos balstītu diētu, kas pievēršas tieši tiem faktoriem, kas saistīti ar slimības attīstīšanos. Diēta palīdzēs samazināt iekaisuma procesus, optimizēt vielmaiņu un nostiprināt imūnsistēmu, kā arī veicināt enerģiju. Tās piedāvājumā ir 100 garšīgas un vienkārši pagatavojamas receptes.

Lasītāju komentāri:

Šī grāmata ir atbilstoša jaunākajiem pētījumiem un ir neticami informatīva, jo to sarakstījuši jomas speciālisti. Es novērtēju to, ka tā pievēršas lielajam izplatītās masu informācijas apjomam, un runā par ar endometriozi saistītām diagnozēm un dzīves faktoriem, kas ietekmē sāpes un slimības epizožu pastiprināšanos.

6. Ceļvedis
The Endo Patient's Survival Guide: A Patient's Guide to Endometriosis & Chronic Pelvic Pain (Andrew Cook, Libby Hopton, Danielle Cook, 2015)

Lai gan lielu pienesumu šīs rokasgrāmatas tapšanā nesuši jau augstāk minētās diētas un dzīvesveida grāmatas autori, par tās, iespējams, lielāko ieguvumu jāmin pacientu tiesību aktīvistes, pētnieces un vairāku Facebook endometriozes forumu veidotājas Libby Hopton pievienotā vērtība. Šis izdevums tiek piedāvāts kā pacientes būtiskākais kompanjons, mācoties sadzīvot ar savu slimību un izprast to - no palīdzības meklēšanas līdz labas pašsajūtas sasniegšanai.

Grāmata sola atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem:

Vai manas sāpes ir normālas, un kā meklēt palīdzību? Ko man darīt, kad ir sāpju uzliesmojums? Kā es varu veikt izglītotus lēmumus par savu veselību? Kā lai es pārtraucu neefektīvas ārstēšanas apburto loku? Kas citiem būtu jāzina par manu saslimšanu? Vai to var izārstēt? Vai manus simptomus rada endometrioze? Kādi varētu būt citi sāpju iemesli? Kāda veida ārstēšana ir pieejama un cik efektīva tā ir?

Lasītāju komentāri:

Šis ir labākais iespējamais resurss īpaši jaunākām vai nesen diagnozi saņēmušām pacientēm. Tajā iekļautā informācija ir kodolīga, precīza, viegli lasāma un piesātināta, vienlaikus spējot nepalikt pārāk nomācoša.

7. Ārsta viedoklis
The Doctor Will See You Now: Recognizing and Treating Endometriosis (Tamer Seckin, 2016)

Vidējā endometriozes paciente ir 27 gadus veca vēl pirms diagnozes saņemšanas. Tas ir viens no trīs galvenajiem sievietes neauglības iemesliem. Tās radītās sāpes var ietekmēt sievietes karjeru, sociālo dzīvi, attiecības, seksuālo aktivitāti, miegu un uzturu. Tā nav pilnībā izārstējama, bet tā ir labi apārstējama. Diemžēl tā reti tiek ārstēta laicīgi (ja vispār) nepareizu diagnožu dēļ un/vai medicīnas personāla robiem izglītībā.

Šī grāmata dod cerību ikvienam cilvēkam, kuri ir saistīti ar endometriozi - iekļaujot katru sievieti un jaunu meiteni, kam tā ir, citas sievietes un vīriešus viņu dzīvēs - mātes, tēvus, vīrus, bērnus, un draugus, kuri zina, ka kaut kas nav tā kā vajadzētu būt, taču nezina, kas tas ir, un ko darīt sava tuvinieces labā. Grāmata ir sarakstīta tā, lai ikviens, kas to lasa, spētu iejuties un saprast, taču tā ir noderīga arī ārstiem ar labajiem nodomiem, taču iztrūkumu zināšanās par to, kā endometriozi diagnosticēt vai ārstēt. Tā ir domāta visām sievietēm, kas apņēmušās darīt pasaulei zināmu ikvienu endometriozes stāstu - no 13-gadīgās meitenes, kurai tiek teikts, ka “šīs sāpes ir daļa no kļūšanas par sievieti” līdz sievietei, kas saņēmusi nepareizas diagnozes gadu desmitiem ilgi un zina, ka nav viena. “Jā, viņas sāpes ir īstas. Nē, viņa nav jukusi. Jā, cerība pastāv.”

Grāmatas autors, endometriozes speciālists un laparoskopijas ķirurgs Tamer Seckin, ir viens no vadošajiem endometriozes speciālistiem un endometriozes centra vadītājs.

Lasītāju komentāri:

Kas attiecas uz operāciju iespējām, jūs bieži sapratīsiet, ka ārsti, kas piedāvā jums laparoskopiju, piedāvā to ar lāzeri (piededzināšanu). Šī, draugi, ir grāmatas visnozīmīgākā daļa - man līdz šim nebūtu bijis ne prātā uzdot jautājumus par citām ķirurģijas tehnikām. Kāpēc gan, vai ne? Ārsti taču zin labāk...
Lieliska grāmata tiem, kas vēl tikai sāk endometriozes padziļinātu izpēti - es uzzināju daudz kā jauna.

8. Pētnieciskais stāsts
Doing Harm: The Truth About How Bad Medicine and Lazy Science Leave Women Dismissed, Misdiagnosed, and Sick (Maya Dusenbery, 2018)

Autore un publiciste Maya Dusenbery ir apkopojusi zinātniskus un socioloģiskus pētījumus, intervijas ar ārstiem un pētniekiem un personīgus stāstus no sievietēm, lai piedāvātu pirmo visaptverošo, padziļināto ieskatu par to, kā seksisms medicīnā apdraud arī 21. gadsimta sievietes.

Grāmata atklāj dziļas, sistēmiskas problēmas medicīnas sistēmā, kas joprojām ignorē un normalizē sieviešu sūdzības. Sieviešu, kuras atraida no neatliekamās palīdzības ar infarktu un recepti antidepresantiem, sieviešu, kuru cīņu ar autoimūnām saslimšanām gadiem ilgi apzīmogo ar “hroniskas hipohondriķa sūdzības”, un vēl un vēl. Endometriozes pacientēm gadu desmitiem ilgi ir teikts, ka tā ir tikai pārspīlēta reakcija uz “normāliem” menstruāliem krampjiem, kamēr citām ir piekabinātas nepamatotas diagnozes, kas ir tālu no patiesības. Tāpat grāmatas lappusēs atklājas tas, kā sievietes cieš no ievērojami lielākas medicīniskās sabiedrības neinformētības par sievietes skarošām slimībām un neticību viņu sūdzībām. Arī zinātniskā sabiedrība gadiem ilgi ignorējusi pētījumu ietekmējošos faktorus un pievērsusi mazu uzmanību bioloģiskajām dzimumu atšķirībām sākot no zāļu vielmaiņas līdz slimību faktoriem. Tikmēr ilgstoša sieviešu sūdzību saistīšana ar vēsturisko diagnozi “histērija” atbalsojas pat mūsdienās…

Lasītāju komentāri:

Atklāti sakot, ir emocionāli grūti, pat sāpīgi lasīt kaut ko, kas tik lielā mērā rezonē ar to, ko es pati un daudzas man zināmas sievietes ir piedzīvojušas ārsta kabinetā un plašākā sabiedrībā…
Pamatīga un uzticami veikta izpēte, šī grāmata būtu obligāti izlasāma ikvienam, kas saistīts ar veselības industriju, studentiem, medmāsām, sabiedrības veselības speciālistiem, ārstiem un citiem, lai apzinātos un saprastu problēmu, kuru šie profesionāļi palīdz radīt.

ENDOMETRIOZE ǂ NEAUGLĪBA

Fri, 01 Mar 2019 09:38:00 +0000

Latvijas Endometriozes biedrība (turpmāk tekstā LEnB) otro gadu solidāri kopā ar citu pasaules valstu organizācijām un biedrībām iesaistās vispasaules ENDOMARTA 2019 kampaņā un 30.03.2019. rīko endometriozes informatīvo dienu: Endometrioze ǂ Neauglība.

Endometriozes pacientes un viņu tuvinieki, draugi un apkārtējie zina, cik endometrioze var būt fiziski un emocionāli smaga saslimšana, kā tā ietekmē sievietes ikdienu un dzīves kvalitāti. Apziņa, ka endometrioze ir neārstējama saslimšana, ka tā var izraisīt dažādas komplikācijas un riskus sievietes veselībai, tai skaitā arī auglībai, rada sievietei papildus stresu un bailes par nākotni.

Endometriozes informatīvās dienas mērķis ir kliedēt sabiedrībā un sieviešu apziņā iesakņojošos mītu par to, ka endometrioze automātiski nozīmē neauglību. Tā tas nav, turklāt lielākai daļai sieviešu ar diagnozi endometrioze ir bērni. Pirmkārt, endometrioze var izraisīt neauglību vai ar auglību saistītas komplikācijas, bet ne vienmēr tas tā ir. Otrkārt, laicīgi diagnosticēta un ārstēta endometrioze samazina sievietes neauglības risku. Mīļās sievietes, lūdzu, laicīgi apmeklējiet ārstu, neignorējiet simptomus un neslēpieties, nekas pats no sevis neatrisināsies un nepazudīs! Treškārt, atcerieties, ka mūsdienās neauglība efektīvi padodas ārstēšanai.

Diemžēl ne Latvijā, ne pasaulē nav precīzu statistikas datu, kas parādītu, cik procentu no sievietēm ar endometriozi nav vai ir problēmas ar auglību, cik no sievietēm ir grūtības ieņemt bērniņu, bet galu galā tas izdodas, bet cik no tām neizdodas. Tiek uzskatīts, ka līdz 50% sieviešu ar neauglību tiek diagnosticēta endometrioze, dažkārt tiek minēts, ka pat līdz 70-80% gadījumos. Ņemot vērā endometriozes simptomu, norises un ārstēšanas izpausmes, kas katrai sievietei ir individuālas, nav iespējams vispārināt šo jautājumu, jo katrs gadījums ir unikāls.

Lai kliedētu mītus par endometriozi un neauglību, pasākumā piedalīties un savā pieredzē dalīsies speciālisti, kuri runās par endometriozes ārstēšanas iespējām, par saslimšanas psihoemocionālo ietekmi uz sievieti (Dr. Tarass Ivaščenko, ārsts-psihoterapeits, psihosomatiskās medicīnas speciālists, www.ivascenko.com; Dr. Anastasija Kajandere, ārste rezidente psihoterapijā).

Pasākuma laikā notiks tiešraide, kurai varēs sekot līdzi LEnB Facebook lapā.

Endometriozes informatīvās dienas programma (PDF)

Informējam pasākuma dalībniekus, ka pasākumā notiks fotografēšana un filmēšana. Iegūtās fotogrāfijas un video materiālus izmantosim publicitātes un sabiedrības informēšanas vajadzībām, izvietojot tos Latvijas endometriozes biedrības mājaslapā www.endometrioze.lv un Facebook un Instagram sociālo tīklu lapās . Personas dati tiks apstrādāti, ievērojot konfidencialitātes prasības un personas datu drošību, kā arī personas dati netiks nodoti trešajām personām, ja vien to nenosaka normatīvie akti. Jautājumu gadījumā sazinieties ar Latvijas Endometriozes biedrību pa e-pastu endometrioze.latvija@gmail.com

ENDOMARTS 2019 - vispasaules kampaņa endometriozes atbalstam

Sun, 17 Feb 2019 14:00:00 +0000

Šogad 30. martā sesto reizi norisināsies vispasaules endometriozes atbalsta kampaņa ENDOMARCH 2019 (latviski ENDOMARTS 2019), kad vienlaicīgi vienā dienā dažādās pasaules valstīs un pilsētās endometriozes pacientes, brīvprātīgie un atbalstītāji apvienosies, lai skaļi runātu un pievērstu uzmanību dažādiem ar endometriozi saistītiem jautājumiem. Arī Latvijā otro gadu Latvijas Endometriozes biedrība (LEnB) pievienojas šai kampaņai un rīko endometriozes informatīvo dienu: Endometrioze ǂ Neauglība.

Marts ne tikai citur pasaulē, bet otro gadu arī Latvijā tiek atzīmēts kā endometriozes pacienšu atbalsta mēnesis, kad medijos tiek vairāk skaidrots un runāts par endometriozi, kad sabiedrība tiek uzrunāta būt iecietīgai un saprotošai pret endometriozes pacientēm un sieviešu veselību kopumā, kad, paužot savu atbalstu, ienesam dzelteno krāsu savā ikdienā.

Šogad LEnB rīko endometriozes informativo dienu - Endometrioze ǂ Neauglība, lai kliedētu mītu, ka diagnoze endometrioze automātiski nozīmē dzīvi bez bērniem. Būsim informētas un izglītotas, zināsim, ka endometrioze var izraisīt neauglību, bet ņemsim vērā, ka ne vienmēr tas ir zīmogs un galīgais spriedums. Atcerēsimies, ka neauglība daudzos gadījumos mūsdienās efektīvi padodas ārstēšanai. Endometrioze pati par sevi ir fiziski un emocionāli smaga saslimšana, tā ietekmē sievietes dzīves kvalitāti, un, ja vēl klāt nāk bailes par neauglību, tas smagi atsaucas uz sievietes psihoemocionālo stāvokli.
Sīkāka informācija par pasākumu būs pieejama LEnB tepat mājaslapā un sociālajos kontos Facebook un Instagram.

Aicinām martā piespraust pie apģērba dzeltenu lentīti, tā paužot savu atbalstu visām tām meitenēm un sievietēm, kas dzīvo ar Endometriozi.

Pievienojies Latvijas EndoMarta 2019 komandai, iesaistoties biedrības aktivitātēs un pasākumos!
Raksti endometrioze.latvija@gmail.com vai meklē mūs sociālajos tīklos!

endolatvia.lv - Blogs

Pirms uzticēt ārstam savu ķermeni – pajautā viņam endometriozes definīciju

Endometriozes pacienšu biedrības un aktīvisti visā pasaulē par šo jautājumu runājuši gluži vai sausām mutēm, jo tieši pacientes ir tās, kuras visvairāk cieš no nepareizas endometriozes definīcijas lietošanas.

Kādi ir galvenie riski, ja turpināsim kultivēt dezinformāciju, lietojot nepareizu definīciju?

Endometrioze ir slimība, kam raksturīga endometrijam LĪDZĪGU audu atrašanās ārpus dzemdes­, kā rezultātā veidojas hronisks iekaisums.

Endometriozes mīti un puspatiesības - zināšanās ir spēks!

Laika gaitā iesakņojusies attieksme pret sievietes veselību

Neprecīza endometriozes definīcija

Lielais jautājums – kāpēc rodas endometrioze?

Mediķu zināšanas par endometriozi

SIEVIETES IEGURŅA VESELĪBA!

Endometrioze: Fakti&Statistika

11 ieteikumi kā atbalstīt draugus ar neauglību. #3

Kā pārdzīvot neauglību. #2

Neauglība un pozitīvisma tirānija. #1

Endometriozes ieteicamā literatūra: pēdējās piecgades labākās grāmatas

1. Stāstu apkopojumsFemTruth - Endometriosis Edition: A Collection of Stories From Courageous Women (Silvia Sidney Young, 2019)

2. Alternatīva pieeja ārstēšanaiFrom Pain to Peace With Endo: Lessons Learned on the Road to Healing Endometriosis (Aubree Deimler, 2014)

3. Dienasgrāmata pašizpēteiEndometriosis Pain Management Journal (Sophie Marissa, 2019)

4. RomānsPlease Read This Leaflet Carefully: Keep This Leaflet. You May Need to Read It Again (Karen Havelin, 2019)

5. PavārgrāmataThe Endometriosis Health and Diet Program: Get Your Life Back (Andrew Cook, Danielle Cook, 2016)

6. CeļvedisThe Endo Patient's Survival Guide: A Patient's Guide to Endometriosis & Chronic Pelvic Pain (Andrew Cook, Libby Hopton, Danielle Cook, 2015)

7. Ārsta viedoklisThe Doctor Will See You Now: Recognizing and Treating Endometriosis (Tamer Seckin, 2016)

8. Pētnieciskais stāstsDoing Harm: The Truth About How Bad Medicine and Lazy Science Leave Women Dismissed, Misdiagnosed, and Sick (Maya Dusenbery, 2018)

ENDOMETRIOZE ǂ NEAUGLĪBA

ENDOMARTS 2019 - vispasaules kampaņa endometriozes atbalstam

Endometrioze ir slimība, kam raksturīga endometrijam LĪDZĪGU audu atrašanās ārpus dzemdes, kā rezultātā veidojas hronisks iekaisums.

1. Stāstu apkopojums
FemTruth - Endometriosis Edition: A Collection of Stories From Courageous Women (Silvia Sidney Young, 2019)

2. Alternatīva pieeja ārstēšanai
From Pain to Peace With Endo: Lessons Learned on the Road to Healing Endometriosis (Aubree Deimler, 2014)

3. Dienasgrāmata pašizpētei
Endometriosis Pain Management Journal (Sophie Marissa, 2019)

4. Romāns
Please Read This Leaflet Carefully: Keep This Leaflet. You May Need to Read It Again (Karen Havelin, 2019)

5. Pavārgrāmata
The Endometriosis Health and Diet Program: Get Your Life Back (Andrew Cook, Danielle Cook, 2016)

6. Ceļvedis
The Endo Patient's Survival Guide: A Patient's Guide to Endometriosis & Chronic Pelvic Pain (Andrew Cook, Libby Hopton, Danielle Cook, 2015)

7. Ārsta viedoklis
The Doctor Will See You Now: Recognizing and Treating Endometriosis (Tamer Seckin, 2016)

8. Pētnieciskais stāsts
Doing Harm: The Truth About How Bad Medicine and Lazy Science Leave Women Dismissed, Misdiagnosed, and Sick (Maya Dusenbery, 2018)