Kas ir endometrioze

Endometrioze ir endometrija (dzemdes iekšējā slāņa) un stromai LĪDZĪGU audu attīstība ārpus dzemdes, kā rezultātā veidojas hronisks iekaisuma process, kas var novest pie rētaudu (saaugumu) veidošanās. [1] Parasti dzemdes endometrija audi noārdās mēnešreižu laikā, un tieši tāds pats process norisinās arī endometriozes audos, taču endometriozes gadījumā audi atrodas ārpus dzemdes un nevar tikt izvadīti no organisma, tādējādi izraisot iekaisumu un sāpes, visbiežāk mēnešreižu laikā. Šie audi var attīstīties gan reproduktīvajos, gan citos orgānos — tos var ieraudzīt vēdera dobumā, olnīcās, olvados, starp dzemdi un taisno zarnu, uz urīnpūšļa un dzemdes kakliņa. Piemēram, pēc ķeizargrieziena, šādi perēkļi dažkārt var veidoties arī ķirurģisko šuvju vietās. Retos gadījumos pat ārpus vēdera dobuma, piemēram, plaušās un nierēs. Endometriozes audi veido hronisku iekaisuma reakciju, rezultātā veidojot saaugumus. Saaugumi veidojas, kad rētaudi sasaista kopā orgānus, kam normāli vajadzētu būt atdalītiem. Šajās vietās var sākties sāpes mēnešreižu laikā, visa cikla garumā, pie vēdera izejas, seksa laikā vai pēc tā - atkarībā no saaugumu atrašanās vietas ķermenī.

Endometrioze ir slimība, ar kuru visbiežāk sastopas sievietes reproduktīvajā vecumā, taču tā ir fiksēta arī jaunām meitenēm, tikko sākoties pirmajām menstruācijām, un sievietēm agrīnos menopauzes gados.

Endometrioze ir izteikti individuāla slimība - tas nozīmē, ka sievietēm, kas ar to saskaras, var atšķirties gan simptomi, gan slimības lokācijas vieta ķermenī, gan veiksmīgākas diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes - vienai var būt pozitīva pieredze ar USG atklātu un medikamentozi ārstētu endometriozi, bet citai - ar ķirurģiski atklātu un ārstētu endometriozi. Ir sievietes, kuras endometriozes klātbūtni caur simptomiem neizjūt vispār, ir tādas, kuras skar tikai atsevišķi simptomi un/vai neauglība, citas cieš no smagiem, izteiktiem endometriozes simptomiem mēnešreižu laikā vai pārējā cikla laikā. Precīza endometriozes sastopamība nav pilnīgi skaidra, taču statistika un aprēķini liecina, ka ar endometriozi saskaras vidēji 10% sieviešu populācijas, savukārt līdz 50% sievietēm ar neauglību var tikt atklāta endometrioze - bieži vien endometriozi atklāj tikai tad, kad sieviete sastopas ar grūtībām palikt stāvoklī vai ar cikla traucējumiem. [2, 3]

Izšķir trīs veidu endometriozi: vēdera plēves, olnīcu un retrocervikālo endometriozi. Sievietei var būt viens no šiem veidiem vai arī visi trīs reizē, taču viens otrā tie neprogresē - olnīcu endometrioze nevar pāriet vēdera plēves endometriozē un otrādi, jo katram no tiem ir savi atšķirīgi izcelsmes veidi. Piemēram, ja ir operēta olnīcu endometrioze un pēc kāda laika ir perēkļi, piemēram, ap zarnām, tad tas automātiski nenozīmē, ka šie perēkļi ir “pārgājuši” no olnīcas uz zarnām vai ir nepareizi/nekvalitatīvi veikta olnīcu endometriozes operācija. Atkarībā no izplatības un atrašanās vietas tās iedala arī pakāpēs (I līdz IV), taču arī pakāpes neliecina par slimības smagumu atšķirībā no onkoloģijā pierastajām stadijām. Ne vienmēr sievietei ar IV pakāpes endometriozi būs tikpat smagas sūdzības kā sievietei ar I pakāpes endometriozi un otrādi. Pacienšu ziņojumi pat uzrāda, ka bieži vien lielākas pakāpes endometriozi pavada t.s. “klusie” simptomi, kas nozīmē, ka sieviete tos var nepamanīt pat gadiem, kurpretī I pakāpes endometriozes paciente sāpju dēļ var nebūt spējīga veikt pat ikdienas darbus.

Endometriozei raksturīgie simptomi - sāpes mēnešreižu, seksa laikā, spēcīga vai neregulāra asiņošana u.c. sabiedrībā bieži vien tiek “normalizēti” - gan pusaudzes, gan sievietes bieži ziņo par noraidošiem komentāriem no skolotājiem, darba devējiem, ģimenes, draugiem, sabiedrības un pat apmeklētajiem ginekologiem, šos simptomus dēvējot par normālu parādību sievietes dzīvē, bet pašu sievieti tieši vai netieši vainojot pārspīlēšanā un vājumā. Šī attieksme nereti noved sievietes pie savu simptomu apšaubīšanas un sekojoši - pie aizkavēšanās diagnozes noteikšanā un atbilstošas ārstēšanas uzsākšanā. [4]

Endometrioze nav izārstējama slimība, taču tās izpausmes un simptomus, arī progresēšanu var veiksmīgi apstādināt dažādos veidos - gan medikamentozi, gan ķirurģiski, taču kā viens, tā otrs veids ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tai skaitā, sievietes vispārējā veselības stāvokļa, ārstēšanās mērķa (t.i. - simptomu apstādināšana, auglības atjaunošana u.c.) un speciālista zināšanām endometriozes ārstēšanā. Vairāk informācijas sadaļā Endometriozes ārstēšana. Grūtniecība var atvieglot atsevišķus endometriozes simptomus, taču neizārstēs to pilnībā. Arī histerektomija, jeb dzemdes ķirurģiska izņemšana, var tikai atvieglot simptomus, taču tāpat kā grūtniecība - nav uzskatāma par ārstniecības veidu. [1, 5]

Daudzie veiktie pētījumi vēl nav ieviesuši pilnīgu skaidrību jautājumā par endometriozes cēloņiem, taču ir liela ticamība teorijai, ka noteikti gēni sievieti predisponē (nostāda lielākā riskā) endometriozes attīstībai. [6] Liela daļa pētījumu koncentrējas arī uz vides faktoru ietekmi uz endometriozes audu veidošanos, taču to rezultāti vēl nesniedz pārliecinošus secinājumus.

Atsevišķi pētījumi ir saistījuši endometriozi ar paaugstinātu olnīcu vēža attīstības risku, taču tie nav galīgi un katras sievietes absolūtais risks šādam endometriozes attīstības scenārijam ir ļoti zems. Lai gan endometriozes šūnas ir atrastas blakus olnīcu vēža šūnām, tas nav pierādīts kā olnīcu vēža priekšvēstnesis, drīzāk - kā papildu diagnoze. [7, 8]

Lai arī endometrioze tiek saistīta ar hronisku iekaisuma procesu ķermenī un imunoloģiskām disfunkcijām, tā vēl nav pierādīta kā autoimūna saslimšana. [9]

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

[1] Kennedy S, Bergqvist A, Chapron C, D'Hooghe T, Dunselman G, Greb R, Hummelshoj L, Prentice A, Saridogan et al. ESHRE guideline for the diagnosis and treatment of endometriosis. Hum Reprod 2005; 20:2698–2704 [2] Eskenazi B and Warner ML. Epidemiology of endometriosis. Obstet Gynecol Clin North Am 1997; 24:235–258 [3] Meuleman C, Vandenabeele B, Fieuws S, Spiessens C, Timmerman D and D'Hooghe T. High prevalence of endometriosis in infertile women with normal ovulation and normospermic partners. Fertil Steril 2009; 92:68– 74 [4] Nnoaham KE, et al. Impact of endometriosis on quality of life and work productivity: a multicenter study across ten countries. Fertil Steril 2011;96(2):366-373 [5] Rogers PA, et al. Priorities for endometriosis research: recommendations from an international consensus workshop. Reprod Sci 2009;16(4):335-46 [6] Painter JL, et al. Genome-wide association study identifies a locus at 7p15.2 associated with endometriosis. Nat Genet 2011;43(1):51-4 [7] Vigano P, et al. The relationship of endometriosis and ovarian malignancy: a review. Fertil Steril 2008;90(5):1559-70 [8] Wiegand KC, et al. ARID1A mutations in endometriosis-associated ovarian carcinomas. N Engl J Med 2010;363(16):1532-43 [9] Guo S-W, et al. Reassessing the evidence for the link between dioxin and endometriosis: from molecular biology to clinical epidemiology. Mol Hum Reprod 2009;15(10):609-24.