SIEVIETES IEGURŅA VESELĪBA!

Kas ir sievietes iegurņa veselība fizioterapijā?

Fizioterapeita darbības lauks ir plašs, un fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot gan dažādu saslimšanu, traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā, gan veselības veicināšanā un saslimšanu profilaksē. Fizioterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais specialists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm un saistību ar pašsajūtu. Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas, tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas metodes.

Sievietes iegurņa veselība fizioterapijā tiek skatīta un izvērtēta ļoti konkrēti. Lielākā daļa sieviešu dažādos dzīves posmos saskaras ar dažādiem mazā iegurņa darbības traucējumiem (urīna nesaturēšana, noslīdējumi, sāpes iegurnī, hemoroīdi u.c.), kas rada diskomfortu, sūdzības un visnotaļ pazemina dzīves kvalitāti kopumā. Nereti liela daļa sieviešu pieņem šos diskomforta stāvokļus, samierinās un nerisina; kāda cita daļa dodas pie ginekologa, urologa, proktologa vai ģimenes ārsta pēc padoma un risina situāciju. Arvien vairāk cilvēku zina, ka arī fizioterapeits dažādu sūdzību gadījumā var palīdzēt uzlabot sievietes iegurņa veselību, jo katram ārstniecības speciālistam ir savas metodes un zināšanas veselības uzlabošanā un veicināšanā.

Kāda ir situācija Latvijā ar fizioterapeitiem, kas specializējas šajā jomā?

Šobrīd par sievietes iegurņa veselību runā arvien vairāk, un tas priecē, bet joprojām nepietiekami visos līmeņos. Jāatzīst, ka manā studiju laikā akadēmiskajā vidē šai tēmai pieskarās ļoti minimāli. Tagad par to runā jau arvien vairāk, un es priecājos, ka topošās un arī esošās fizioterapeites ir ieinteresētas apgūt daudz ko papildus par sievietes iegurni. No savas puses cenšos atbalstīt gan ar informāciju, gan arī pētnieciskajā darbībā.  

Manuprāt, informācijas trūkums ir liels cēlonis tam, ka sabiedrība nezina, ka ir fizioterapeiti, kas specializējas tieši iegurņa veselības jautājumos. Ka šie speciālisti daudzos jautājumos var palīdzēt, un ka viņu zināšanas ir ļoti apjomīgas. Arī valstiskā līmenī mums ir kur augt šajā jomā. Daudzās Eiropas valstīs sievietes iegurņa veselība ir milzīga fizioterapijas apakšnozare – speciālisti, kas praktizē tieši iegurņa jautājumos. Latvijā fizioterapeiti, kas strādā ar iegurni, diemžēl ir ļoti maz, jo mums nav tāda atsevišķa nozare vēl izveidota. Pie mums tas viss vēl tikai attīstīsies.

Iegurņa veselība ir mans lauciņš, esmu apmeklējusi daudzus seminārus, apmācības un konferences ārzemēs par šo tēmu, izglītojos pašmācības ceļā un regulāri sazinoties ar ārzemju kolēģiem. Mans darbs ir mana sirdslieta. Lielākā daļa pacienšu pie manis nāk jau ar iegurņa jautājumiem – visbiežāk pēc ginekologa, urologa, proktologa ieteikumiem, draudzenes pastāstījušas vai arī atradušas informāciju internetā. Man savā darbā galvenais ir, lai sieviete jūtas vesela, vērtīga un skaista savā iegurnī. Lai tur viss funkcionē, lai nav diskomforts un sāpes. Tad var dzīvot!

Kādas ir sievietes iegurņa muskulatūras galvenās funkcijas?

Iegurņa pamatnes muskulatūras galvenās funkcijas:

• Balsta funkcija  - dzemdes, taisnās zarnas, urīnpūšļa, dzimumorgānu kā arī vēdera dobuma iekšējo orgānu balsts.
• Nodrošināt urīna un fēču saturēšanu ne tikai ikdienā un miegā, bet arī klepus un šķaudīšanas reizēs, skrienot un lecot.
• Nodrošināt rumpja dziļās muskulatūras pareizu darbību, balstot visu ķermeni un nodrošinot pareizu stāju (šīs muskulatūras vājums ietekmē stāju kopumā, un otrādi – stāja ietekmē iegurņa muskulatūras stāvokli).
• Vēdera dobuma iekšējā spiediena kontrole un uzturēšana.
• Nodrošināt seksuālo funkciju.

Kad sieviete sāk interesēties par iegurņa muskulatūras veselību pie speciālista?

Visbiežāk tieši pēc grūtniecības un dzemdībām, jo šis faktors visvairāk ietekmē iegurņa stāvokli un muskulatūru. Grūtniecības un dzemdību laikā muskuļi tiek spēcīgi iestiepti un var tikt traumēti, kā rezultātā samazinās to saraušanās spējas un elasticitāte. Īpaši, ja dzemdības bijušas smagas, vai ja ir bijuši plīsumi.

Mūsdienās sabiedrība kļūst arvien vairāk informēta par to, ka ar iegurņa darbības traucējumiem nav jāsamierinās. Speciālista atbalstu sieviete meklē ar dažādām sūdzībām – urīna vai fēču nesaturēšanu, mazā iegurņa orgānu noslīdējumiem, pēc dažādām, ar iegurni saistītām, operācijām, kā arī menopauzes laikā.

Pēdējā laikā sievietes vairāk meklē speciālistu profilaktiski, lai saprastu kā šī sievietes ķermeņa daļa strādā kopā ar pārējām struktūrām, kā arī laikā, kad plāno bērniņu. Un, protams, grūtniecības laikā.

Manā praksē endometriozes pacienšu ir salīdzinoši maz, un, manuprāt, to var izskaidrot ar sabiedrības neinformētību šajā jautājumā (endometrioze ir stāvoklis, kad dzemdes iekšējās sienas (endometrija) audiem LĪDZĪGI audi atrodami ārpus dzemdes un izraisa hroniskas iekaisuma reakcijas). Bieži vien endometrioze paliek nediagnosticēta. Endometrioze ir kompleksa slimība, un tās izpausmes ir atšķirīgas. Daudz sieviešu saskaras ar vienu, diviem simptomiem. Citas ar vairākiem. Ir sieviets, kurām endometrioze ir bez simptomātikas.

Kā sieviete ikdienā var parūpēties par sava iegurņa un iegurņa muskulatūras veselību?

Sākt ar apzināšanos, ka tas ir nepieciešams. Ka man kā sievietei ir svarīgi apzināties procesus savā ķermenī. Kas ar mani notiek mēneša ietvaros? Kāds ir mans cikls? Kā es jūtos ovulācijas laikā? Kā es jūtos īsi pirms mēnešreizēm? Pētīt savu cikliskumu. Un ne tikai reproduktīvajā vecumā tam pievērst uzmanību, bet visos posmos.

Nākamais solis ir sajust, kas ķermenī notiek gan cikla ietvaros, gan dažādās dzīves situācijās. Nereti sievietes nezina, kas ir tā daļa, kas jāsajūt; kur ir šie muskuļi; kas tur tieši notiek? Atbildes uz šiem jautājumiem ir jāmeklē un jārod. Sievietēm ir svarīgi arī vizualizēt, tas var palīdzēt šo savu ķermeņa daļu iepazīt. Nākamas ar ko es lieku strādāt ir sevis pašpārbaude. Iemācu kā aktivizēt šo muskulatūru un pēc tam mājās pārbaudīt, kas un kā tieši tur notiek gan muskuļu savilkšanas, gan atslābināšanas laikā. Kā dzimumakta laikā šī daļa jūtas?

Ļoti svarīga ir kustība. Mūsu iegurnis bieži vien ir ļoti mazkustīgs. Lielāka daļa ir sēdoša darba veicēji, un iegurni mēs nosēžam, mēs neizkustamies, mums trūkst pastaigas, trūkst cirkulācija Un tas ir līdz brīdim, kad parādās kāda simptomātika. Mums ir vairāki krēmi katrai sejas daļai, bet mēs aizmirstam izkustināt sava ķermeņa centru. Bet no tā jau viss sākas.

Ja ir kādas sūdzības – neignorēt ķermeņa signālus, bet meklēt atbalstu. Negaidīt, kad paliek pavisam slikti. Rūpēties par savu ķermeni ir viens no mūsu galvenajiem dzīves uzdevumiem. Viss sākas ar veselību un veselīgu dzīvesveidu – tad mēs esam sev un varam būt arī citiem.

Kā fizioterapija var atvieglot (mazināt) endometriozes simptomus?

Nepieciešams veikt iegurņa struktūras izvērtēšanu – kaulu savienojumi, muskuļi, saites, fascijas, locītavas, elpošana. Nereti ir disbalanss starp visām šīm iegurņa struktūrām un funkcijām. Fizioterapeits izvērtē ķermeni kopumā, un pēc tam individuāli pielāgo terapijas plānu.

• Svarīgi ir mazināt muskuļu un fasciju (saistaudu plēves) disbalansu, kas var rasties arī saaugumu dēļ.
• Saaugumu gadījumos (arī pēc operācijām) nepieciešams veikt rētaudu izstrādi.
• Endometriozes simptomus atvieglo un mazina dažādas mīksto audu un miofasciālās tehnikas iegurnim, vēderam, gūžām, sēžai, mugurai, kājām.
• Ļoti svarīgi ir relaksācijas paņēmieni, elpošanas un stiepšanās vingrinājumi, jo tie atvieglo simptomus.
• Speciālistam jāveic iegurņa pamatnes muskuļu un saistaudu izvērtēšana. Saaugumu veidošanās nereti veicina pārlieku lielu saspringumu iegurņa muskuļos un struktūrās – hipertonusu. Tas savukārt veicina sāpju pastiprināšanos, jo īpaši menstruālā cikla un dzimumakta laikā.
• Tāpat jānotiek arī pareizai muskuļu aktivizācijai, lai fizisko aktivitāšu laikā neslēdzas ķermeņa kompensatorie mehānismi. Šo izvērtē un nosaka fizioterapeits, pielieto fizioterapijas metodes disbalansu mazināšanai/novēršanai. Pēc tam attiecīgi jāapgūst pareiza vingrinājumu izpilde.
• Ja veidojas trigerpunkti (mazi kontrakcijas mezgli, kuri attīstās muskulī, kad tas ir savainots vai tam ir bijusi pārāk liela slodze), tie var aizspiest kapilārus un būtībā pārtraukt asins plūdumu kādā noteiktā ķermeņa zonā. Nepieciešama trigerpunktu izstrāde ap iegurņa struktūrām (sēža, gūžas, kājas).

Endometriozes gadījumā simptomi un sāpes nereti ir kā nebeidzamais stāsts – pa apli. Svarīgs ir sistemātiskums. Pacientei ir jāpilda uzdotie mājas darbi, mājas ir jāstrādā, tad var gaidīt rezultātu.

Fizioterapija palīdz ķermenim nonākt līdzsvarā. Lai kaut kas mainītos, svarīgs ir laiks un pacientes aktīva līdzdalība. Tad daudz kas ir iespējams!

Ko darīt, ja rētas uz vēdera (pēc laparaskopijas operācijas) velk/sāp/kņud? It sevišķi uz laika maiņām?

Svarīgi ir ar rētaudiem strādāt, jo tie veido neelastīgus savienojumus, kas sāk ierobežot audu un arī orgānu kustīgumu uz vienu vai otru pusi. Rētaudi ir jākustina, jāmasē, jāiestiepj, lai operācijā (arī laparaskopijā) pārgrieztie audu slāņi neveido saaugumu komplikācijas, Tas jādara regulāri. Pretējā gadījumā rētas kļūst neelastīgas, blīvas un rodas sūdzības – velkoša sajūta, kņudēšana, sāpes ne tikai pie laika maiņām, bet ikdienā.

Rētaudi ietekmē arī dzemdes apasiņošanu, vēdera izeju, zarnu darbību kopumā. Vingrot ar mazkustīgiem, neelastīgiem rētaudiem ir ļoti nevēlami, pat bīstami.

Rētaudu izstrāde nav sarežģīta, to var veikt jebkurš. Bet pirms tam vajadzētu konsultēties ar speciālistu, kas rētaudus izvērtē, kā arī iemāca tehnikas kā ar tiem straādāt mājās.

Vai ir kādi vingrojumi, vai kas cits no fiziskās slodzes, ko nevajadzētu veikt, ja ir diagnosticēta endometrioze?

Pirms slodzes uzsākšanas vajadzētu veikt rētaudu izstrādi. Izvairīties no slodzēm un aktivitātēm, kas pastiprina sāpes. Neavajadzētu veikt klasiskos vēdera preses vingrinājumus, kā arī augstas intensitātes slodzes (ātru skriešanu, skriet maratonu).

Ja pie fiziskas slodzes ir kādas sūdzības, tad vajadzētu vērsties pie speciālista, kas palīdzēs mazināt simptomus. Sistemātiski strādājot, var panākt ļoti labus uzlabojumus.

Tavi ietiekumi sievietēm!

Vingrinājumi, ko iesaku: diafragmālā elpošana (ar vēderu), gurnu apļošana visos virzienos, gūžu un sēžas stiepšanas vingrinājumi, iegurņa atvēršanas pozas, iegurņa pamatnes muskuļu relaksācijas pozas, muguras stiepšana (bērna poza), joga, pilates.

Ja patīk augstās intensitātes aktivitātes, tad darīt tik daudz, lai nedarītu sev pāri – bez sāpēm.

Veselīga dzīvesveida pamatā ir regulāras un optimālas fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, veselīga ķermeņa svara uzturēšana, atpūtas režīmu ievērošanas un kvalitaitīvs miegs, svaigs gaiss. Rūpes par savu garīgo veselību. Veselīgs un aktīvs dzīvesveids sniedz ne tikai ilgtermiņa ieguvumu veselībai, bet veicina arī labāku pašsajūtu un garastāvokli ikdienā, stiprina imunitāti un nodrošina augstākas darbaspējas, uzlabojot dzīves kvalitāti kopumā.

Ja ir problēmas – meklējiet savu speciālistu! Fizioterapeits var palīdzēt daudz. Lai mums visiem laba veselība un dzīvot prieks!

Nav komentāru

Komentēt